Atšķirības starp "Komunisms" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Komunisms''' (no lat. ''communis'' - kopīgs) - | + | '''Komunisms''' (no lat. ''communis'' - kopīgs) - [[Marksisms|Marksismā]] paredzēta hipotētiska sabiedriskā iekārta, kura balstās uz ražošanas līdzekļu kopēju īpašumu (privātīpašuma likvidāciju), civilizācijas attīstības stadija pēc [[Sociālisms|sociālisma]], kurā pastāv ideāla sociālā vienlīdzība un labklājības vienlīdzīga sadale, kas kalpotu sabiedrībai kā veselumam un kurā būtu likvidēta tirgus saimniecība, t.i. ekonomika kalpotu sociālo attiecību pilnveidošanai sabiedrībā. Darbs sabiedrības labā būs cilvēka pirmā nepieciešamība un tiks realizēts princips: no katra pēc spējām, katram pēc padarītā darba. |
| − | + | [[Kapitālisms|Kapitālismu]] pēc proletāriskas revolūcijas uzvaras un [[proletariāta diktatūra]]s ieviešanas nomainīs komunisms. Tā būšot cilvēku sabiedrības attīstības augstākā forma, kurā ražošanas līdzekļi būs sabiedriskā īpašumā un pavērsies neierobežotas iespējas ražošanas spēku attīstībai, būs radīti visi priekšnoteikumi cilvēka personības pilnīgam uzplaukumam. | |
| − | + | ||
| − | + | Saskaņā ar [[Ļeņinisms|Ļeņinisma]] traktējumu, pēckapitālistiskās sabiedrības attīstībā būšot divas fāzes: 1) [[sociālisms]]; 2) komunisms. Otrajā fāzē cilvēku starpā nebūšot nekādu šķirisku atšķirību, visas kapitālisma paliekas cilvēku apziņā būšot izskaustas, likvidētas atšķirības dzīves līmeņa ziņā starp pilsētu un laukiem, starp intelektuālo un fizisko darbu; zinātne un māksla sasniegšot nepieredzētu uzplaukumu; cilvēces kultūras līmenis pacelsies neredzētā augstumā; darbs vairs nebūs tikai eksistences līdzeklis, bet kļūs par pirmo dzīves nepieciešamību. Līdzeklis sociālistiskās sabiedrības celtniecības pabeigšanai un pārejai uz komunismu esot sociālistiskā valsts. | |
Skat arī: [[kara komunisms]] | Skat arī: [[kara komunisms]] | ||
Pašreizējā versija, 2022. gada 31. maijs, plkst. 18.53
Komunisms (no lat. communis - kopīgs) - Marksismā paredzēta hipotētiska sabiedriskā iekārta, kura balstās uz ražošanas līdzekļu kopēju īpašumu (privātīpašuma likvidāciju), civilizācijas attīstības stadija pēc sociālisma, kurā pastāv ideāla sociālā vienlīdzība un labklājības vienlīdzīga sadale, kas kalpotu sabiedrībai kā veselumam un kurā būtu likvidēta tirgus saimniecība, t.i. ekonomika kalpotu sociālo attiecību pilnveidošanai sabiedrībā. Darbs sabiedrības labā būs cilvēka pirmā nepieciešamība un tiks realizēts princips: no katra pēc spējām, katram pēc padarītā darba. Kapitālismu pēc proletāriskas revolūcijas uzvaras un proletariāta diktatūras ieviešanas nomainīs komunisms. Tā būšot cilvēku sabiedrības attīstības augstākā forma, kurā ražošanas līdzekļi būs sabiedriskā īpašumā un pavērsies neierobežotas iespējas ražošanas spēku attīstībai, būs radīti visi priekšnoteikumi cilvēka personības pilnīgam uzplaukumam.
Saskaņā ar Ļeņinisma traktējumu, pēckapitālistiskās sabiedrības attīstībā būšot divas fāzes: 1) sociālisms; 2) komunisms. Otrajā fāzē cilvēku starpā nebūšot nekādu šķirisku atšķirību, visas kapitālisma paliekas cilvēku apziņā būšot izskaustas, likvidētas atšķirības dzīves līmeņa ziņā starp pilsētu un laukiem, starp intelektuālo un fizisko darbu; zinātne un māksla sasniegšot nepieredzētu uzplaukumu; cilvēces kultūras līmenis pacelsies neredzētā augstumā; darbs vairs nebūs tikai eksistences līdzeklis, bet kļūs par pirmo dzīves nepieciešamību. Līdzeklis sociālistiskās sabiedrības celtniecības pabeigšanai un pārejai uz komunismu esot sociālistiskā valsts.
Skat arī: kara komunisms
Literatūra par šo tēmu
- Deviņi komentāri par komunistisko partiju. - Jānis Roze: Rīga, 2008., ISBN 9984395375
- Svešvārdu vārdnīca. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1951. - 174. lpp.
