Atšķirības starp "Senjorālā monarhija" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Senjorālā monarhija''' (no lat. ''senior'' - "vecākais"), jeb '''lēņu monarhija''' - decentralizēta valsts iekārta, | + | '''Senjorālā monarhija''' (no lat. ''senior'' - "vecākais"), jeb '''lēņu monarhija''' (vc. ''Lehnsstaat'') - decentralizēta valsts iekārta, kuras pamatā bija [[Sizerens|sizerena]]-[[Vasalis|vasaļa]] savstarpējo pienākumu un tiesību attiecības, ko nosaka nevis likums, bet līgums. [[Monarhs]] kā augstākais senjors, kura vasaļi ir lielie zemes kungi, magnāti, kam ir savi vasaļi - hierarhijas secībā vasalitātes ķēde turpinās līdz pat [[zemniecība]]i. |
| − | ==== Literatūra ==== | + | Monarhs bija tikai "pirmais starp līdzīgiem" un, ja vasaļuprāt nepildīja savas sizerena saistības, vasaļi varēja izvēlēties citu sizerenu vai pat paši kļūt par monarhiem (ja pietika spēka un līdzekļu), savukārt vasaļu vasaļus ar sava sizerena sizerenu nesaistīja nekāds zvērests. Lielie feodāļi visai bieži savos valdījumos baudīja t.s. [[Feodālā imunitāte|feodālo imunitāti]]. |
| + | |||
| + | Skat. arī: [[vasaļvalsts]], [[lēnis]] | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 33. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 33. lpp. | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 10. jūlijs, plkst. 14.51
Senjorālā monarhija (no lat. senior - "vecākais"), jeb lēņu monarhija (vc. Lehnsstaat) - decentralizēta valsts iekārta, kuras pamatā bija sizerena-vasaļa savstarpējo pienākumu un tiesību attiecības, ko nosaka nevis likums, bet līgums. Monarhs kā augstākais senjors, kura vasaļi ir lielie zemes kungi, magnāti, kam ir savi vasaļi - hierarhijas secībā vasalitātes ķēde turpinās līdz pat zemniecībai.
Monarhs bija tikai "pirmais starp līdzīgiem" un, ja vasaļuprāt nepildīja savas sizerena saistības, vasaļi varēja izvēlēties citu sizerenu vai pat paši kļūt par monarhiem (ja pietika spēka un līdzekļu), savukārt vasaļu vasaļus ar sava sizerena sizerenu nesaistīja nekāds zvērests. Lielie feodāļi visai bieži savos valdījumos baudīja t.s. feodālo imunitāti.
Skat. arī: vasaļvalsts, lēnis
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 33. lpp.
- Alain Guerreau. Le Féodalisme: un horizon théorique. - Sycomore: Paris, 1980
- Jean-Pierre Poly et Eric Bournazel. La Mutation féodale Xe-XIIe siècle. / Collection Nouvelle Clio. - PUF: Paris, 1980
- Jean-Pierre Poly et Eric Bournazel. Les Féodalités. - PUF: Paris, 1998.
