Atšķirības starp "Zobens" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (13 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | [[Attēls:Zobena_shema.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
[[Attēls:Zobeni.jpg|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Zobeni.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Zobens''' - kopš [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] līdz [[Jaunie laiki|jaunajiem laikiem]] izplatīts aukstais ierocis, domāts duršanai un ciršanai: sastāv no [[Spals|spala]] un vienpusēji vai divpusēji uzasināta | + | '''Zobens''' (an. ''sword'', sp. ''espada'', vc. ''Schwert'', kr. ''меч'') - kopš [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] līdz [[Jaunie laiki|jaunajiem laikiem]] izplatīts profesionālais (izmantojams tikai karā) metāla aukstais ierocis, domāts duršanai un ciršanai: sastāv no [[Spals|spala]] un vienpusēji vai divpusēji uzasināta, plāna un garena asmens. Atkarībā no formas un pielietošanas iedalās [[kavalērija]]s un kājnieku zobenos kas, savukārt, sīkāk iedalās modifikācijās pēc formas un izcelsmes. Ierocis bija dārgs un pieejams tikai situētiem profesionāliem karavīriem. |
| − | Sākotnēji zobenu asmeņi bija paredzēti duršanai, bet laika gaitā, parādoties [[Bruņas|bruņām]], tie tika | + | Sākotnēji zobenu asmeņi bija paredzēti duršanai, bet laika gaitā, parādoties [[Bruņas|bruņām]], tie tika arī cirtienam - kļuva masīvāki. 17.-18. gs., mainoties karošanas taktikai un ieroču šķirām, Eiropas zemēs zobeni tika piemēroti duršanai un paukošanai (ciršanai paredzētie asmeņi saglabājās kavalērijā). 19. gs. otrajā pusē zobeni zaudēja savu funkcionalitāti, armijā kalpoja galvenokārt kā karaspēka komandējošā sastāva atribūts. |
Skat. sīkāk: [[Okšota tipoloģija ]], [[Fofmeijeras tipoloģija]] | Skat. sīkāk: [[Okšota tipoloģija ]], [[Fofmeijeras tipoloģija]] | ||
| 9. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
* Anteins A. Melnais metāls Latvijā. - Zvaigzne: Rīga, 1976., 44.-55. lpp. | * Anteins A. Melnais metāls Latvijā. - Zvaigzne: Rīga, 1976., 44.-55. lpp. | ||
| + | * Māris Atgāzis. Tuvcīņas ieroči Latvijā 10.–13. gadsimtā. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2019. ISBN 978-9984-824-55-0 | ||
* Tomsons Artūrs. Zobeni Latvijas teritorijā 7.-16. gs. / sērija Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti Nr.27. - Rīga, 2019. | * Tomsons Artūrs. Zobeni Latvijas teritorijā 7.-16. gs. / sērija Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti Nr.27. - Rīga, 2019. | ||
| − | * Brūzis | + | * Rūdolfs Brūzis. Tuvcīņas ieroči Latvijā 14.-16. gadsimtā. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2016. ISBN 978-9984-824-45-1 |
---- | ---- | ||
* Withers H.J.S. The World encyclopedia of swords and sabres. Hermes House: London, 2010. | * Withers H.J.S. The World encyclopedia of swords and sabres. Hermes House: London, 2010. | ||
| 31. rindiņa: | 33. rindiņa: | ||
* [http://mediev.narod.ru/encikl.htm Краткая энциклопедия оружия - mediev.narod.ru] | * [http://mediev.narod.ru/encikl.htm Краткая энциклопедия оружия - mediev.narod.ru] | ||
* [http://www.e-reading.bz/bookreader.php/1024120/Hatton_-_Mech_skvoz_stoletiya._Iskusstvo_vladeniya_oruzhiem.html Альфред Хаттон. Меч сквозь столетия. Искусство владения оружием.] | * [http://www.e-reading.bz/bookreader.php/1024120/Hatton_-_Mech_skvoz_stoletiya._Iskusstvo_vladeniya_oruzhiem.html Альфред Хаттон. Меч сквозь столетия. Искусство владения оружием.] | ||
| + | * [https://www.youtube.com/watch?v=_8Bv6hmoJJo Заблуждения о мечах - youtube.com] | ||
[[Kategorija: Zobeni]] | [[Kategorija: Zobeni]] | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 4. oktobris, plkst. 17.45
Zobens (an. sword, sp. espada, vc. Schwert, kr. меч) - kopš bronzas laikmeta līdz jaunajiem laikiem izplatīts profesionālais (izmantojams tikai karā) metāla aukstais ierocis, domāts duršanai un ciršanai: sastāv no spala un vienpusēji vai divpusēji uzasināta, plāna un garena asmens. Atkarībā no formas un pielietošanas iedalās kavalērijas un kājnieku zobenos kas, savukārt, sīkāk iedalās modifikācijās pēc formas un izcelsmes. Ierocis bija dārgs un pieejams tikai situētiem profesionāliem karavīriem.
Sākotnēji zobenu asmeņi bija paredzēti duršanai, bet laika gaitā, parādoties bruņām, tie tika arī cirtienam - kļuva masīvāki. 17.-18. gs., mainoties karošanas taktikai un ieroču šķirām, Eiropas zemēs zobeni tika piemēroti duršanai un paukošanai (ciršanai paredzētie asmeņi saglabājās kavalērijā). 19. gs. otrajā pusē zobeni zaudēja savu funkcionalitāti, armijā kalpoja galvenokārt kā karaspēka komandējošā sastāva atribūts.
Skat. sīkāk: Okšota tipoloģija , Fofmeijeras tipoloģija
Literatūra par šo tēmu
- Anteins A. Melnais metāls Latvijā. - Zvaigzne: Rīga, 1976., 44.-55. lpp.
- Māris Atgāzis. Tuvcīņas ieroči Latvijā 10.–13. gadsimtā. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2019. ISBN 978-9984-824-55-0
- Tomsons Artūrs. Zobeni Latvijas teritorijā 7.-16. gs. / sērija Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti Nr.27. - Rīga, 2019.
- Rūdolfs Brūzis. Tuvcīņas ieroči Latvijā 14.-16. gadsimtā. - Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2016. ISBN 978-9984-824-45-1
- Withers H.J.S. The World encyclopedia of swords and sabres. Hermes House: London, 2010.
- Окшотт Э., Археология оружия. - Центрполиграф: Москва, 2006.
Resursi internetā par šo tēmu
- Zobens. // Latvijas Nacionālā enciklopēdija
- Jērums N. Divasmeņu zobeni zemgaļu apdzīvotajās teritorijās (5.–14. gs.). // Arheoloģija un etnogrāfija, XXVI. - Zinātne: Rīga, 2012.
- The Medieval Sword Catalog
- Armillum - ieroču un apģērbu rekonstrukcijas
- Knife Blades - viduslaiku asmeņu replikas
- The finest Weapons and Armor
- Swords and Armor replicas
- Eagleswords - Medieval Knights, Suits of Armor, Shields and Helmets
