Atšķirības starp "Vrangeli" versijām
m |
m |
||
| 18. rindiņa: | 18. rindiņa: | ||
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos fon Vrangelu dzimtas valdījumā bijušas Lugažu u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos fon Vrangelu dzimtas valdījumā bijušas Lugažu u.c. [[muiža]]s. | ||
| + | |||
| + | === === | ||
| + | <center><gallery> | ||
| + | Attēls:Vrangelis Aleksandrs.jpg|Aleksandrs fon Vrangelis | ||
| + | </gallery></center> | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2020. gada 25. augusts, plkst. 07.01
fon Vrangeli (von Wrangell, kr. фон Врангели) - sena dāņu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk zviedru Vidzemē un Kurzemes hercogistē, Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
1277. gadā avotos minēts Rīgas arhibīskapa vasalis un Lokstenes lēņa valdītājs Heinrihs Vrangelis (Heinrich von Frangen; lat. Hinricus de Wrangele, ?-1279), bet 1282. gadā Ziemeļigaunijā – Dānijas karaļa vasalis Johans no Vrangeles (Johannes de Wrangelæ, ?-?). 1625. gadā Zviedrijas feldmaršals Hermanis Vrangelis (1585-1643) saņēma Elistveres brīvkunga titulu - kopš tā laika Vrangelu pamatlīniju dēvē par "Ludenhofas-Elistseres namu", - bet viņa dēls feldmaršals Karls Gustavs Vrangelis 1651. gadā kļuva par Salmas (mūsd. Karēlijā) grāfu. 1653. gadā ģenerāļi Johans fon Vrangels (Johann Morics Wrangel, 1616-1665) un Hermanis fon Vrangelis (Wolmar Hermann Wrangel, 1641-1675) kļuva par Ludenhofas brīvkungiem (af Lindenberg).
1664. gadā dzimta ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. XVII gs. beigās dzimta jau bija sadalījusies 20 līnijās, no kurām liela daļa bija brīvkungi vai par grāfi (20. gs. sākumā – 16 līnijas). 1746. gadā Vrangelus Igaunijas bruņniecības matrikulā. Vrangeli tradicionāli izvēlējās politisko vai militāro karjeru, tās ietekme un varenība pieauga – bez plašiem īpašumiem un virkni savu locekļu kā ietekmīghu politiķu dažādās zemēs, no Vrangelu dzimtas nākuši 7 feldmaršali, 7 admirāli un vairāk nekā 30 ģenerāļi. Daudzi dzimtas pārstāvji ievērojami arī kā filantropi un zemnieku izglītotāji. Tā tieši Lugažu dzimtkungs piedāvāja par brīvu 2 pūrvietas lielu zemes gabalu iepretim Lugažu mācītājmuižai pie Valmieras-Valkas pasta ceļa Vidzemes skolotāju semināra ierīkošanai (ēku sāka būvēt 1850. gadā un pēc trim gadiem seminārs sāka darbu).
Baltijā un Krievijā dzīvoja:
- Ludenhofas-Elistferes līnija (Baron Wrangell a.d.H. Ludenhof und Ellistfer). 1653. gadā ieguva Zviedrijas brīvkungu titulu.
- Adinalas līnija (von und Baron Wrangell a.d.H. Sontagk, Addinal und Fall) – savu izcelsmi saista ar bruņinieku Hermani Vrangeli (Hermannus van Wranghele, ?-?), kurš avotos tiek pieminēts 1342-1382 gados. 1680. gadā ieguva Zviedrijas brīvkungu titulu. 1771. gadā dzimta atzīta Kurzemes un Zemgales hercogistē, 1747. gadā imatrikulēta Vidzemes bruņniecības matrikulā bet 1841. gadā līdz ar pārējo Piltenes apgabala bruņniecību ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
- Rojeles-Jenseles līnija (von Wrangell a.d.H. Rojel-Jensel) – savu izcelsmi saista ar bruņinieku Eilardu Vrangeli (Eilard von Wranghele, ?-?), kurš avotos minēts Vidzemes igauņu daļā jau 1374-1376 gados. Ar Spānijas feldmaršala, grāfa Fabiana fon Vrangela (Fabian von Wrangel, ?-1737) nāvi šī līnija izmirusi.
- Lagenas līnija (von Wrangell a.d.H. Lagen)
- Maidelas līnija (von und Baron Wrangell a.d.H. Iesse, Itser, Sans und Maydell)
- Tolkas līnija (von Wrangell a.d.H. Tolks)
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos fon Vrangelu dzimtas valdījumā bijušas Lugažu u.c. muižas.
Aleksandrs fon Vrangelis
