Atšķirības starp "Galms" versijām
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Galms''' (lat. ''curia'', an. ''court'', fr. ''cour'', vc. ''Hof'', kr. ''двор'') - | + | '''Galms''' (lat. ''curia'', an. ''court'', fr. ''cour'', vc. ''Hof'', kr. ''двор'') - viduslaikos [[Senjors|senjora]] padome, kuru veidoja tā tuvākie vasaļi un [[karadraudze]] (skat. [[karaļa kūrija]]). Vēlāk [[Monarhs|monarha]] rezidencē tam kalpojošo personu - galminieku, - kopums, kas, esot valsts politiskās un kultūras dzīves centrs, kalpoja gan monarha varas reprezentācijas vajadzībām, gan kā pārvaldes augstāko amatpersonu rekrutēšanas avots. |
| − | [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] hercoga galmā hercogu Gotharda un viņa dēla Frīdriha laikā bija 25 augstākie ierēdņi, to apkalpotāji, 141 galminieki no aristokrātu vidus: galma dāmas, kambarjunkuri, galda pārziņi, sudrablietu pārziņi, pāži. Kā arī apkalpojošais personāls | + | Klasiskā izpratnē galms izveidojās Francijā, Luija XIV laikā, kad monarhs pavēlēja augstākajai [[aristokrātija]]i pamest savus īpašumus provincē un turpmāk uzturēties karaļa rezidencē Versaļā. Tika radīta virkne “pienākumu amatu” dižciltīgajiem, kas pavadīja monarhu un tā ģimenes locekļus: [[galma dāma]]s, [[Kambarkungs|kambarkungi]], medību pārziņi, [[Pāžs|pāži]] u.c. Tikai uzturoties galmā un nonākot valdnieka redzeslokā, bija iespēja iegūt kādu nozīmīgu un ienesīgu vietu valsts pārvaldē, līdz ar to tur koncentrējās ambiciozākie un aktīvākie dižciltīgie, kā arī zinātnieki un mākslinieki no visas valsts. Ap galmu atradās apkalpojošais personāls: ārsti, aptiekāri, skolotāji, mūziķi, [[Piķieris|piķieri]], dzērienu pārziņi, kā arī pasta jātnieki, kalēji, aldari, istabenes, veļas mazgātājas, skroderi, kalpi un kalpones, pils sardze utt. |
| + | |||
| + | [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] hercoga galmā hercogu Gotharda un viņa dēla Frīdriha laikā bija 25 augstākie ierēdņi, to apkalpotāji, 141 galminieki no aristokrātu vidus: galma dāmas, kambarjunkuri, galda pārziņi, sudrablietu pārziņi, pāži. Kā arī apkalpojošais personāls(galma nolikumā, kas sastādīts 60.-70. gados, minētas 163 personas, 141 zirgs un 12 karietes). Galma vajadzībām bija 142 zirgi un 12 rati. Galms uzturējās tur, kur atradās hercogs un viņa ģimene. Ap 1670.-1681. gadu hercoga galmā jau bija 300-400 galminieku. | ||
Skat. arī: [[kamariļa]] | Skat. arī: [[kamariļa]] | ||
Pašreizējā versija, 2023. gada 5. februāris, plkst. 19.45
Galms (lat. curia, an. court, fr. cour, vc. Hof, kr. двор) - viduslaikos senjora padome, kuru veidoja tā tuvākie vasaļi un karadraudze (skat. karaļa kūrija). Vēlāk monarha rezidencē tam kalpojošo personu - galminieku, - kopums, kas, esot valsts politiskās un kultūras dzīves centrs, kalpoja gan monarha varas reprezentācijas vajadzībām, gan kā pārvaldes augstāko amatpersonu rekrutēšanas avots.
Klasiskā izpratnē galms izveidojās Francijā, Luija XIV laikā, kad monarhs pavēlēja augstākajai aristokrātijai pamest savus īpašumus provincē un turpmāk uzturēties karaļa rezidencē Versaļā. Tika radīta virkne “pienākumu amatu” dižciltīgajiem, kas pavadīja monarhu un tā ģimenes locekļus: galma dāmas, kambarkungi, medību pārziņi, pāži u.c. Tikai uzturoties galmā un nonākot valdnieka redzeslokā, bija iespēja iegūt kādu nozīmīgu un ienesīgu vietu valsts pārvaldē, līdz ar to tur koncentrējās ambiciozākie un aktīvākie dižciltīgie, kā arī zinātnieki un mākslinieki no visas valsts. Ap galmu atradās apkalpojošais personāls: ārsti, aptiekāri, skolotāji, mūziķi, piķieri, dzērienu pārziņi, kā arī pasta jātnieki, kalēji, aldari, istabenes, veļas mazgātājas, skroderi, kalpi un kalpones, pils sardze utt.
Kurzemes un Zemgales hercoga galmā hercogu Gotharda un viņa dēla Frīdriha laikā bija 25 augstākie ierēdņi, to apkalpotāji, 141 galminieki no aristokrātu vidus: galma dāmas, kambarjunkuri, galda pārziņi, sudrablietu pārziņi, pāži. Kā arī apkalpojošais personāls(galma nolikumā, kas sastādīts 60.-70. gados, minētas 163 personas, 141 zirgs un 12 karietes). Galma vajadzībām bija 142 zirgi un 12 rati. Galms uzturējās tur, kur atradās hercogs un viņa ģimene. Ap 1670.-1681. gadu hercoga galmā jau bija 300-400 galminieku.
Skat. arī: kamariļa
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 284. lpp.
- Hercoga galma rēķini. 17. gs. pirmā trešdaļa. Fragments. - LVVA, 554. f., 3. apr., 45. l.
- Monumenta Livoniae Antiquae. - Riga/Leipzig, 1839., Bd. 2 - S. 13-24
- Двор монарха в средневековой Европе: явление, модель, среда / Ред. Н.А. Хачатурян. - Алетейя: Москва/Санкт-Петербург, 2001 - 352 с., ISBN 5-89329-406-8
Resursi internetā par šo tēmu
- Galms // Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca
- Hercoga galms - Virtuālā izstāde "No hercoga Gotharda līdz hercogam Vilhelmam
