Atšķirības starp "Bruņas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
'''Bruņas''' (angl. ''armour'', kr. ''доспехи'') - no stingra materiāla - auduma, ādas vai metāla, -veidots noteiktas formas speciāls aizsargslānis, kas sargā objektu vai subjektu no ārējas mehāniskas iedarbības. Visbiežāk ar to saprot smagās militārās tehnikas (piemēram, [[Tans|tanku]]) mehānisku aizsardzību, vai speciāli karavīriem veidotas individuālas bruņas, kas kaujas laikā sargā tos no savainojumiem.  
 
'''Bruņas''' (angl. ''armour'', kr. ''доспехи'') - no stingra materiāla - auduma, ādas vai metāla, -veidots noteiktas formas speciāls aizsargslānis, kas sargā objektu vai subjektu no ārējas mehāniskas iedarbības. Visbiežāk ar to saprot smagās militārās tehnikas (piemēram, [[Tans|tanku]]) mehānisku aizsardzību, vai speciāli karavīriem veidotas individuālas bruņas, kas kaujas laikā sargā tos no savainojumiem.  
  
−
Pie karavīra individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, t.i. ''bruņām'' pieder: [[vairogs]], [[bruņucepure]], [[barmica]], [[uzroči]], [[kājsargi]], [[bruņukrekls]], [[kirasa]] u.c. XV gs. Rietumeiropā pilns bruņinieka aprīkojums svēra aptuveni 30-35 kg. Individuālās bruņas pamazām pārstāja lietot jaunajos laikos, kad tās izrādījās neefektīvas šaujamieroču priekšā (saglabājās tikai bruņucepures, jaunākajos laikos atkal sāka lietot kirasas tipa bruņuvestes).
+
Pie karavīra individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, t.i. ''bruņām'' pieder: [[vairogs]], [[bruņucepure]], [[barmica]], [[uzroči]], [[kājsargi]], [[bruņukrekls]], [[kirasa]] u.c. 15. gs. Eiropā pilns bruņinieka aprīkojums svēra aptuveni 30-40 kg. Individuālās bruņas pārstāja lietot jaunajos laikos, kad kaujas laukā sāka dominēt lielas kājnieku masas, kuras šādi neapbruņot (specifiskākajās karaspēka daļās saglabājās bruņucepures un kirasas).
  
 
Skat. arī: [[bruņinieks]]
 
Skat. arī: [[bruņinieks]]

Pašreizējā versija, 2022. gada 15. aprīlis, plkst. 18.38

Armour.png

Bruņas (angl. armour, kr. доспехи) - no stingra materiāla - auduma, ādas vai metāla, -veidots noteiktas formas speciāls aizsargslānis, kas sargā objektu vai subjektu no ārējas mehāniskas iedarbības. Visbiežāk ar to saprot smagās militārās tehnikas (piemēram, tanku) mehānisku aizsardzību, vai speciāli karavīriem veidotas individuālas bruņas, kas kaujas laikā sargā tos no savainojumiem.

Pie karavīra individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, t.i. bruņām pieder: vairogs, bruņucepure, barmica, uzroči, kājsargi, bruņukrekls, kirasa u.c. 15. gs. Eiropā pilns bruņinieka aprīkojums svēra aptuveni 30-40 kg. Individuālās bruņas pārstāja lietot jaunajos laikos, kad kaujas laukā sāka dominēt lielas kājnieku masas, kuras šādi neapbruņot (specifiskākajās karaspēka daļās saglabājās bruņucepures un kirasas).

Skat. arī: bruņinieks

  • sengrieķu hoplīta bruņas, IV gs. p.m.ē.

  • radžputa bruņas, XVI-XVIII gs.

  • Rietumeiropas bruņu dizaina evolūcija

  • Rietumeiropa, XIII gs. pirmā puse

  • Rietumeiropa, zirga aprīkojums, XIII gs. pirmā puse

  • Rietumeiropa, XIII gs. vidus

  • Rietumeiropa, XIII gs. otrā puse

  • Rietumeiropa, XIV gs. pirmā puse

  • Rietumeiropa, zirga aprīkojums XIV gs.

  • Rietumeiropa, XIV gs. vidus

  • Rietumeiropa, XIV gs. otrā puse

  • Rietumeiropa, XV gs. pirmā puse

  • Rietumeiropa, XV gs. vidus

  • Rietumeiropa, XV gs. otrā puse

  • turnīra bruņas, XV gs.

  • Rietumeiropa, XV gs.

  • Rietumeiropa, XVI gs. pirmā puse

  • Rietumeiropa, XVI gs. vidus

  • Rietumeiropa, XVI gs. otrā puse

  • Rietumeiropa, XVI gs. beigas

Literatūra par šo tēmu

  • Atgāzis Māris. Vairogi, bruņucepures un bruņas Latvijā 10.-13. gadsimtā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2002. Nr.3., 21.-53. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Bruņas&oldid=73290"