Atšķirības starp "Rīgas guberņa" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Livonia_Governorate_1820.jpg|right|thumb|200px|Vidzemes guberņas teritorija ap 1820. gadu (bijusī Rīgas guberņa)]] | [[Attēls:Livonia_Governorate_1820.jpg|right|thumb|200px|Vidzemes guberņas teritorija ap 1820. gadu (bijusī Rīgas guberņa)]] | ||
| − | '''Rīgas guberņa''' (kr. ''Рижская губерния'', vāc. ''Rigaer gouvernement'', angl. ''Riga Governorate'') - | + | '''Rīgas guberņa''' (kr. ''Рижская губерния'', vāc. ''Rigaer gouvernement'', angl. ''Riga Governorate'') - pēc t.s. [[Zviedru Vidzeme]]s iekļaušanas [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], 28.07.1713. izveidota administratīvi teritoriāla vienība ([[guberņa]]), kurā ietilpa Rīgas, Cēsu, Pērnavas un Sāmsalas [[Apriņķis|apriņķi]], Smoļenskas province (1719. gada oktobrī Smoļenskas provinci no guberņas atdalīja) un [[Rēveles guberņa]]. 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi, Saskaņā ar 1775. gada ''guberņu likumu'' Rīgas guberņa tika iedalīta 9 apriņķos – Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas. Tajā tika ieviests ģenerālgubernatora amats (visām 3 [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņām]] kopīga augstākā amatpersona, šis amats tika likvidēts 1876. g. līdz ar Baltijas novada autonomiju), kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku, bet praktiskā civilās pārvaldes vara palika gubernatoram. 1783. gadā guberņai pievienoja Slokas novadu. Tā padomdevēja organizācija bija ''landrātu kolēģija'', ko Baltijā sarunvalodā dēvēja par "valdību". Gubernators saskaņojot ar landrātu kolēģiju izdeva rīkojumus ar likuma spēku, ko sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā. 1783. gada 3. jūlijā Rīgas guberņa tika likvidēta, tās vietā izveidojot [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecību]]. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 11. jūlijs, plkst. 13.04
Rīgas guberņa (kr. Рижская губерния, vāc. Rigaer gouvernement, angl. Riga Governorate) - pēc t.s. Zviedru Vidzemes iekļaušanas Krievijas impērijā, 28.07.1713. izveidota administratīvi teritoriāla vienība (guberņa), kurā ietilpa Rīgas, Cēsu, Pērnavas un Sāmsalas apriņķi, Smoļenskas province (1719. gada oktobrī Smoļenskas provinci no guberņas atdalīja) un Rēveles guberņa. 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi, Saskaņā ar 1775. gada guberņu likumu Rīgas guberņa tika iedalīta 9 apriņķos – Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas. Tajā tika ieviests ģenerālgubernatora amats (visām 3 Baltijas guberņām kopīga augstākā amatpersona, šis amats tika likvidēts 1876. g. līdz ar Baltijas novada autonomiju), kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku, bet praktiskā civilās pārvaldes vara palika gubernatoram. 1783. gadā guberņai pievienoja Slokas novadu. Tā padomdevēja organizācija bija landrātu kolēģija, ko Baltijā sarunvalodā dēvēja par "valdību". Gubernators saskaņojot ar landrātu kolēģiju izdeva rīkojumus ar likuma spēku, ko sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā. 1783. gada 3. jūlijā Rīgas guberņa tika likvidēta, tās vietā izveidojot Rīgas vietniecību.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 67. lpp.
