Atšķirības starp "Nacionālā sapulce" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (9 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Nacionālā sapulce''' (fr. ''Assamble nationale'' | + | '''Nacionālā sapulce''' (fr. ''Assamble nationale'', an. ''National Assembly'', vc. ''Nationalversammlung'') - atkarībā no konteksta: |
| + | * '''1.''' [[Francijas Nacionālā sapulce]] | ||
| + | * '''3.''' Pēc Francijas parauga šādas ''Nacionālās sapulces'' tika izveidotas [[Prūsijas karaliste|Prūsijas karalistē]] (vāc. ''Preußische Nationalversammlung'', 1848.), Frankfurtē pie Mainas (''Frankfurter Nationalversammlung'', 1848.-1849.), [[Austroungārija|Austrijā]] (''Deutschösterreichische Nationalversammlung'', 1918.), [[Veimāras republika|Veimāras republikā]] (''Weimarer Nationalversammlung'', 1919.-1920.), Bādenē (''Badische Nationalversammlung'', 1919.) un [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] (1918.-1925.). | ||
| + | * '''4.''' Mūsdienās virknē valstu (Ungārijā, Bulgārijā, Jordānijā, Lībijā, Laosā, Tunisā. Madagaskarā, Nikaragvā, Gambijā, Baltkrievijā u.c.) [[Parlaments|parlamenta]] vai vienas tā palātas nosaukums. | ||
| − | + | == Literatūra par šo tēmu == | |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | == Literatūra == | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp. | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 18. marts, plkst. 05.25
Nacionālā sapulce (fr. Assamble nationale, an. National Assembly, vc. Nationalversammlung) - atkarībā no konteksta:
- 1. Francijas Nacionālā sapulce
- 3. Pēc Francijas parauga šādas Nacionālās sapulces tika izveidotas Prūsijas karalistē (vāc. Preußische Nationalversammlung, 1848.), Frankfurtē pie Mainas (Frankfurter Nationalversammlung, 1848.-1849.), Austrijā (Deutschösterreichische Nationalversammlung, 1918.), Veimāras republikā (Weimarer Nationalversammlung, 1919.-1920.), Bādenē (Badische Nationalversammlung, 1919.) un Čehoslovākijā (1918.-1925.).
- 4. Mūsdienās virknē valstu (Ungārijā, Bulgārijā, Jordānijā, Lībijā, Laosā, Tunisā. Madagaskarā, Nikaragvā, Gambijā, Baltkrievijā u.c.) parlamenta vai vienas tā palātas nosaukums.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Значение слова "Национальное собрание" в Большой Советской Энциклопедии
- Генеральные штаты. Превращение их в Учредительное собрание. / Всемирная история. Энциклопедия. Том 6
- Томас Карлейль. Генеральные штаты. / История Французской революции. Книга IV / Пер. с англ. Ю.В. Дубровина и Е.А. Мельниковой (ч. I). - Мысль, Москва, 1991, ISBN 5-244-00420-4
- Черниловский З.М. Возникновение сословно-представительных учреждений. / Всеобщая история государства и права.
- Третье сословие. Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона.
