Atšķirības starp "Izpilddirektorija" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 18. rindiņa: | 18. rindiņa: | ||
* [[Mulēns Žans|Žans Mulēns]] 20.06.1799.-10.11.1799. | * [[Mulēns Žans|Žans Mulēns]] 20.06.1799.-10.11.1799. | ||
|} | |} | ||
| − | '''Izpilddirektorija''' jeb '''Direktorija''' (fr. ''Directoire exécutif'') - [[Francijas Republika]]s | + | '''Izpilddirektorija''' jeb '''Direktorija''' (fr. ''Directoire exécutif''; angl. ''Executive Directory'', vāc. ''Direktorium'', kr. ''Исполнительная Директория'') - [[Francijas Republika]]s valdība laikā no 4.11.1795. līdz 10.11.1799. ko veidoja [[Likumdošanas korpuss|Likumdošanas korpusa]] ievēlēti 5 direktori (ministri). Par ''Direktorijas'' locekli varēja būt tikai 40 gadu vecumu sasniedzis vīrietis. Katru gadu lozējot viens loceklis tika izslēgts un tā vietā ievēlēts jauns. ''Direktorija'' tika uzskatīta par lemtspējīgu tikai tad, ja lēmuma pieņemšanā piedalījās vismaz 3 tās locekļi. Rindas kārtībā katrs tās loceklis 3 mēnešus veica prezidenta funkcijas. Par pirmajiem direktoriem tika ievēlēti: Etjēns Leturnē (''Letourneur''), Žans Rebēls (''Reubell''), Pols Barrass (''Barras''), Luijs La Reveljers Lepo (''La Révellière-Lépeaux'') un Emanuels Sjejess (''Sieyès''). Tā kā Sjejess atteicās, viņa vietā ievēlēja Lazāru Karno (''Carnot''). 1796. gadā Leturnē nomainīja Fransuā Bartelemī (''Barthélemy''). 1797. gada 4. septembra (18. fruktidora) apvērsuma laikā tika arestēti Bartelemī un Karno, kuru vietā nāca Merlēns Duī (''Douai'') un Fransuā de Nešato (''de Neufchâteau''). 1798. gadā Nešato nomainīja Žans Treljārs (''Treilhard''), bet 1799. gadā Rebēlu nomainīja Sjejess. 1799. gada 18. jūnijā (30. preriālā) ''Direktorija'' atkal kļuva kreisi orientēta, izslēdzot labēji noskaņotos locekļus: Treljāru, La Reveljeru un Merlēnu piespieda atkāpties un to vietā par ''Direktorijas'' locekļiem kļuva Luijs Gojē (''Gohier''), Rožērs Duko (''Ducos'') un Žans Mulēns (''Moulin''). Savā darbībā visai nekonsekventa, īstenojot te visai labēju, te gana kreisi orientētu iekšpolitiku. Līdz ar to valdībai nebija respekta sabiedrībā, un to dēvēja par "šūpolēm". Tas ļāva viegli un ar sabiedrības akceptu [[Bonoparte Napoleons|Napoleonam Bonapartem]] 1799. gada 9. novembrī (18. brimērā) īstenot valsts apvērsumu un atlaist ''Direktoriju''. |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| + | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 89. lpp. | ||
| + | ---- | ||
* Aulard F.A. Recueil des actes du comité de Salut Public avec la correspondance officielle des représentants en mission, et le registre du conseil exécutif provisoire. - Paris, 1889 | * Aulard F.A. Recueil des actes du comité de Salut Public avec la correspondance officielle des représentants en mission, et le registre du conseil exécutif provisoire. - Paris, 1889 | ||
* Aulard F.A. Histoire politique de la Révolution francaise. - Paris, 1903 | * Aulard F.A. Histoire politique de la Révolution francaise. - Paris, 1903 | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 8. jūnijs, plkst. 10.02
|
Izpilddirektorija jeb Direktorija (fr. Directoire exécutif; angl. Executive Directory, vāc. Direktorium, kr. Исполнительная Директория) - Francijas Republikas valdība laikā no 4.11.1795. līdz 10.11.1799. ko veidoja Likumdošanas korpusa ievēlēti 5 direktori (ministri). Par Direktorijas locekli varēja būt tikai 40 gadu vecumu sasniedzis vīrietis. Katru gadu lozējot viens loceklis tika izslēgts un tā vietā ievēlēts jauns. Direktorija tika uzskatīta par lemtspējīgu tikai tad, ja lēmuma pieņemšanā piedalījās vismaz 3 tās locekļi. Rindas kārtībā katrs tās loceklis 3 mēnešus veica prezidenta funkcijas. Par pirmajiem direktoriem tika ievēlēti: Etjēns Leturnē (Letourneur), Žans Rebēls (Reubell), Pols Barrass (Barras), Luijs La Reveljers Lepo (La Révellière-Lépeaux) un Emanuels Sjejess (Sieyès). Tā kā Sjejess atteicās, viņa vietā ievēlēja Lazāru Karno (Carnot). 1796. gadā Leturnē nomainīja Fransuā Bartelemī (Barthélemy). 1797. gada 4. septembra (18. fruktidora) apvērsuma laikā tika arestēti Bartelemī un Karno, kuru vietā nāca Merlēns Duī (Douai) un Fransuā de Nešato (de Neufchâteau). 1798. gadā Nešato nomainīja Žans Treljārs (Treilhard), bet 1799. gadā Rebēlu nomainīja Sjejess. 1799. gada 18. jūnijā (30. preriālā) Direktorija atkal kļuva kreisi orientēta, izslēdzot labēji noskaņotos locekļus: Treljāru, La Reveljeru un Merlēnu piespieda atkāpties un to vietā par Direktorijas locekļiem kļuva Luijs Gojē (Gohier), Rožērs Duko (Ducos) un Žans Mulēns (Moulin). Savā darbībā visai nekonsekventa, īstenojot te visai labēju, te gana kreisi orientētu iekšpolitiku. Līdz ar to valdībai nebija respekta sabiedrībā, un to dēvēja par "šūpolēm". Tas ļāva viegli un ar sabiedrības akceptu Napoleonam Bonapartem 1799. gada 9. novembrī (18. brimērā) īstenot valsts apvērsumu un atlaist Direktoriju.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 89. lpp.
- Aulard F.A. Recueil des actes du comité de Salut Public avec la correspondance officielle des représentants en mission, et le registre du conseil exécutif provisoire. - Paris, 1889
- Aulard F.A. Histoire politique de la Révolution francaise. - Paris, 1903
- Jean Maurice Tourneux. Bibliographie de l'histoire de Paris pendant la Revolution française. - Paris, 1890
Resursi internetā par šo tēmu
- Historique des régimes électoraux de la France sur le site de l’Assemblée nationale
- The coup d'état of 18 Fructidor
- SparkNotes: the French Revolution (1789–1799): The Directory: 1795–1799
- Members of the Executive Directory: 1795-1799
- Presidents of the Executive Directory: 1795-1799
