Atšķirības starp "Agripa Skeptiķis" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| (4 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Agripa''' - filosofs [[Romas valsts|Senajā Romā]] | + | '''Agripa''' (lat. ''Agrippa skepticus'') - filosofs [[Romas valsts|Senajā Romā]] I–II gs. mijā, vēlīnā [[Skepticisms|skepticisma]] pārstāvis. Par viņa privāto un sabiedrisko dzīvi gandrīz nekas nav zināms. Filosofijā papildinājis [[Enesidēms|Enesidēma]] ''desmit dropus'' ar vēl pieciem argumentiem par labu pasaules objektīvas izzināšanas neiespējamībai: 1) uzskatu bezgalīgā dažādība un subjektu izglītības, talantu un raksturu atšķirības neļauj nonākt pie vienotas un neapgāžamas koncepcijas; 2) jebkurš pierādījums balstās uz cita pierādījuma, kurš, savukārt, pamatots ar nākošo pierādījumu un tā līdz bezgalībai; 3) jebkurš priekšstats ir nosacīts, atkarīgs no subjekta un uztveres objektīvajiem apstākļiem; 4) visas savstarpējo pierādījumu ķēdes pašā sākumā praktiski vienmēr ir nepierādāms apgalvojums; 5) domāšanas patiesums pamatojas uz pieredzes faktiem, savukārt tie balstās pieredzes noteiktajā domāšanā. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
* [http://www.philos.msu.ru/vestnik/philos/art/2003/teleb_scept.htm Телебаев Г.Т. Скептицизм как концептуальная основа культуры мира. // Вестник Московского университета. Серия 7. Философия. №3. 2003. С. 90-100] | * [http://www.philos.msu.ru/vestnik/philos/art/2003/teleb_scept.htm Телебаев Г.Т. Скептицизм как концептуальная основа культуры мира. // Вестник Московского университета. Серия 7. Философия. №3. 2003. С. 90-100] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:A]] |
Pašreizējā versija, 2009. gada 2. marts, plkst. 20.11
Agripa (lat. Agrippa skepticus) - filosofs Senajā Romā I–II gs. mijā, vēlīnā skepticisma pārstāvis. Par viņa privāto un sabiedrisko dzīvi gandrīz nekas nav zināms. Filosofijā papildinājis Enesidēma desmit dropus ar vēl pieciem argumentiem par labu pasaules objektīvas izzināšanas neiespējamībai: 1) uzskatu bezgalīgā dažādība un subjektu izglītības, talantu un raksturu atšķirības neļauj nonākt pie vienotas un neapgāžamas koncepcijas; 2) jebkurš pierādījums balstās uz cita pierādījuma, kurš, savukārt, pamatots ar nākošo pierādījumu un tā līdz bezgalībai; 3) jebkurš priekšstats ir nosacīts, atkarīgs no subjekta un uztveres objektīvajiem apstākļiem; 4) visas savstarpējo pierādījumu ķēdes pašā sākumā praktiski vienmēr ir nepierādāms apgalvojums; 5) domāšanas patiesums pamatojas uz pieredzes faktiem, savukārt tie balstās pieredzes noteiktajā domāšanā.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 9. lpp.
