Atšķirības starp "Askēze" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
|||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Askēze''' (sengr. ''ἄσκησις, áskēsis'' | + | '''Askēze''' (sengr. ''ἄσκησις, áskēsis'' – "vingrināšanās") – komforta ziņā ārkārtīgi pieticīgs dzīvesveids, maksimāla atteikšanās no visiem dzīves labumiem, kas traucē koncentrēties uz morālu vai reliģisku mērķi. Svarīgs gandrīz visu reliģiju elements. Sākotnēji [[Hellada|Senajā Grieķijā]] par ''askēzi'' dēvēja vingrināšanos tikumos. [[Kristietība]]s pirmajos gadsimtos par ''askētiem'' dēvēja tos ticīgos, kas, atteikušies no laicīgās pasaules, dzīvoja prom no sabiedrības vientulībā, gavējot, meditējot, skaitot lūgšanas. Pēc [[Reformācija]]s ''askēzes'' ideāls mainījās - [[protestantisms]] par optimālu atzina "praktisko" jeb "pasaulīgo askētismu", ko praktizē, turpinot dzīvot sabiedrībā. |
== Literatūra == | == Literatūra == |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 9. februāris, plkst. 11.25
Askēze (sengr. ἄσκησις, áskēsis – "vingrināšanās") – komforta ziņā ārkārtīgi pieticīgs dzīvesveids, maksimāla atteikšanās no visiem dzīves labumiem, kas traucē koncentrēties uz morālu vai reliģisku mērķi. Svarīgs gandrīz visu reliģiju elements. Sākotnēji Senajā Grieķijā par askēzi dēvēja vingrināšanos tikumos. Kristietības pirmajos gadsimtos par askētiem dēvēja tos ticīgos, kas, atteikušies no laicīgās pasaules, dzīvoja prom no sabiedrības vientulībā, gavējot, meditējot, skaitot lūgšanas. Pēc Reformācijas askēzes ideāls mainījās - protestantisms par optimālu atzina "praktisko" jeb "pasaulīgo askētismu", ko praktizē, turpinot dzīvot sabiedrībā.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 29. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Asceticism - Concorida Cyclopedia
- Luteran Church Christian Cyclopedia
- Zuhd - Islamic Asceticism
- Practising az-Zuhd in the Dunya. Information Taken From The Muslim Creed.
- Karl Hörmann. Askese. / Lexikon der christlichen Moral.
- Asketische Enthaltsamkeit im Neuen Testament und der abendländischen Philosophie.