Atšķirības starp "Babefisti" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Babefisti''' jeb '''vienlīdzīgo sazvērestība''' - kreiso radikāļu sazvērnieku grupa Francijā XVIII gs., tā dēvēta pēc tās vadītāja un | + | '''Babefisti''' jeb '''vienlīdzīgo sazvērestība''' - kreiso radikāļu sazvērnieku grupa Francijā XVIII gs., tā dēvēta pēc tās vadītāja un teorētiķa [[Babefs Grakhs|G.Babefa]] (''François-Noël Babeuf'', 1760.-1797.) vārda. 1796. gadā Babefs un tā līdzgaitnieki (Buonaroti, Marešals, Antonels, Dartē, Žermēns, Debons, Le Peletjē u.c.) organizēja "vienlīdzīgo sazvērestību" ar mērķi mainīt valsts iekārtu, izveidojot "vienlīdzīgo republiku" - vienotu, centralizētu vispārnacionālu komūnu. Tam nepieciešamas esot nepieciešama tautas revolūcija un revolucionārā diktatūra, kuru teorētiskās nostādnes ''babefisti'' izstrādāja un propanēja. Galvenais, pēc kā tiecās sazvērnieki, bija personīgā īpašuma iznīcināšana, valsts saimnieciskās sistēmas centrālizācija līdz galējai pakāpei, tirdzniecība atcelšana, tās vietā ievedot preču sadali. Visu cilvēku dzīvi jāpakļauj metodiskai kontrolei, tiem jāpiedalās kopējās maltītēs, pārvietošanās bez priekšniecības atļaujas aizliegta. Cenzūrai jāseko, lai neparādītos "šķietami atmaskojoša rakstura sacerējumi". Sazvērnieku lielāko daļu arestēja, Babefu un Dartē giljotinēja. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 16. februāris, plkst. 13.05
Babefisti jeb vienlīdzīgo sazvērestība - kreiso radikāļu sazvērnieku grupa Francijā XVIII gs., tā dēvēta pēc tās vadītāja un teorētiķa G.Babefa (François-Noël Babeuf, 1760.-1797.) vārda. 1796. gadā Babefs un tā līdzgaitnieki (Buonaroti, Marešals, Antonels, Dartē, Žermēns, Debons, Le Peletjē u.c.) organizēja "vienlīdzīgo sazvērestību" ar mērķi mainīt valsts iekārtu, izveidojot "vienlīdzīgo republiku" - vienotu, centralizētu vispārnacionālu komūnu. Tam nepieciešamas esot nepieciešama tautas revolūcija un revolucionārā diktatūra, kuru teorētiskās nostādnes babefisti izstrādāja un propanēja. Galvenais, pēc kā tiecās sazvērnieki, bija personīgā īpašuma iznīcināšana, valsts saimnieciskās sistēmas centrālizācija līdz galējai pakāpei, tirdzniecība atcelšana, tās vietā ievedot preču sadali. Visu cilvēku dzīvi jāpakļauj metodiskai kontrolei, tiem jāpiedalās kopējās maltītēs, pārvietošanās bez priekšniecības atļaujas aizliegta. Cenzūrai jāseko, lai neparādītos "šķietami atmaskojoša rakstura sacerējumi". Sazvērnieku lielāko daļu arestēja, Babefu un Dartē giljotinēja.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 42. lpp.
