Atšķirības starp "Cenzors" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Cenzors''' (lat. ''censor'' no ''censeo'' - "aprakstu, vērtēju") - atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Maģistrāts]] [[Romas valsts|Senajā Romā]], kurš noteica pilsoņu [[Mantas cenzs|mantas cenzu]], uzraudzīja pilsoņu dzīvesveidu, papildināja [[Senatori|senatoru]] un [[Jātnieki|jātnieku]] reģistrus, pārraudzīja publiskās ēkas un valsts īpašumu kā tādu, iznomāja valsts zemes, uzraudzīja nodokļu piemērošanu un valsts finanses. | + | '''Cenzors''' (lat. ''censor'' no ''censeo'' - "aprakstu, vērtēju") - atkarībā no konteksta: '''1.''' [[Maģistrāts]] [[Romas valsts|Senajā Romā]], kurš noteica pilsoņu [[Mantas cenzs|mantas cenzu]], uzraudzīja pilsoņu dzīvesveidu, papildināja [[Senatori|senatoru]] un [[Jātnieki|jātnieku]] reģistrus, pārraudzīja publiskās ēkas un valsts īpašumu kā tādu, iznomāja valsts zemes, uzraudzīja nodokļu piemērošanu un valsts finanses. Kā amats parādās kopš V gs.p.m.ē. vidus, kad [[Komīcija|komīcijā]] reizi 5 gados ievēlēja 2 ''cenzorus''. Lielāko tiesu ''cenzori'' savus pienākumus pildīja 18 mēnešus (pēc tam tos pārņēma viti maģistrāti, visbiežāk [[Konsuls|konsuli]]). Sākot ar 339. g.p.m.ē. likums noteica, ka vismaz vienam ''cenzoram'' jābūt ievēlētam no [[Plebeji|plebeju]] vidus. Sākot ar I gs.p.m.ē. ''cenzorus'' sāka ievēlēt aizvien neregulārāk. [[Principāts|principāta]] laika sākumā ''cenzora'' funkcijas pildīja [[princeps]], vēlāk tās nonāca valsts ierēdņu kompetencē. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 8. marts, plkst. 07.38
Cenzors (lat. censor no censeo - "aprakstu, vērtēju") - atkarībā no konteksta: 1. Maģistrāts Senajā Romā, kurš noteica pilsoņu mantas cenzu, uzraudzīja pilsoņu dzīvesveidu, papildināja senatoru un jātnieku reģistrus, pārraudzīja publiskās ēkas un valsts īpašumu kā tādu, iznomāja valsts zemes, uzraudzīja nodokļu piemērošanu un valsts finanses. Kā amats parādās kopš V gs.p.m.ē. vidus, kad komīcijā reizi 5 gados ievēlēja 2 cenzorus. Lielāko tiesu cenzori savus pienākumus pildīja 18 mēnešus (pēc tam tos pārņēma viti maģistrāti, visbiežāk konsuli). Sākot ar 339. g.p.m.ē. likums noteica, ka vismaz vienam cenzoram jābūt ievēlētam no plebeju vidus. Sākot ar I gs.p.m.ē. cenzorus sāka ievēlēt aizvien neregulārāk. principāta laika sākumā cenzora funkcijas pildīja princeps, vēlāk tās nonāca valsts ierēdņu kompetencē.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 93. lpp.
- Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. - Zvaigzne, Rīga, 1977.
- Corey Brennan T. The Praetorship in the Roman Republic. - Oxford, 2000, ISBN 0-19-511459-0
- Abbott Frank Frost. A History and Description of Roman Political Institutions. - Elibron Classics, 1901; ISBN 0-543-92749-0
- Lintott Andrew. The Constitution of the Roman Republic. - Oxford University Press, 1999; ISBN 0-19-926108-3
- Thomas Robert Shannon Broughton. The Magistrates of the Roman Republic. - New York, 1951-1986
- Ernst Meyer. Römischer Staat und Staatsgedanke. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt 1961
- Flach D. Die Gesetze der frühen römischen Republik. Text und Kommentar. In Zusammenarbeit mit Stefan von der Lahr. - Darmstadt, 1994
- Theodor Mommsen. Abriß des Römischen Staatsrechts. - 1907; Nachdruck 1982, ISBN 3-534-05684-1
- Wolfgang Kunkel, Roland Wittmann. Die Magistratur. - München, 1995; ISBN 3-406-33827-5
- Белкин М.В. Эволюция римского сената в V-III вв. до н. э. / Античное общество. Проблемы политической истории. - Спб., 1997. С. 84-91
- Кофанов Л.Л. Атрибуты власти магистратов в архаическом Риме // IVS ANTIQVVM. Древнее право. 1998. № 1 (3). С. 35-54.
Resursi internetā par šo tēmu
- Citāti no romiešu pilsoņu karu perioda literatūras - liis.lv
- Citāti no romiešu II-III gs. literatūras - liis.lv
- Tretjuka R. Romiešu tiesības (lekciju kurss - konspekts un kontroluzdevumi)
