Atšķirības starp "Elidas skola" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Elidas skola''' jeb '''Elidas-Eretrijas skola''' - viena no [[Sokrats no Atēnām|Sokrata]] sekotāju [[Antīkā filosofija|filosofijas]] skolām, kas pastāvējā IV-III gs.p.m.ē. [[Hellada|Helladā]]. Virzienu iedibinājis Sokrata skolnieks [[Fedons no Elidas]]. Vēlāk Menedēms (Stilpona skolnieks) to pārcēla uz Eretriju. Šīs skolas pārstāvju darbi nav saglabājušies, taču par to zinām no Cicerona un Diogena sacerējumiem. | + | '''Elidas skola''' jeb '''Elidas-Eretrijas skola''' - viena no [[Sokrats no Atēnām|Sokrata]] sekotāju [[Antīkā filosofija|filosofijas]] skolām, kas pastāvējā IV-III gs.p.m.ē. [[Hellada|Helladā]]. Virzienu iedibinājis Sokrata skolnieks [[Fedons no Elidas]]. Vēlāk Menedēms (Stilpona skolnieks) to pārcēla uz Eretriju. Citi zināmākie pārstāvji bija Anhipils un Askleipiads. Šīs skolas pārstāvju darbi nav saglabājušies, taču par to zinām no [[Cicerons Marks Tullijs|Cicerona]] un [[Diogens no Laertas|Laertas Diogena]] sacerējumiem. Ideju ziņā tuvi [[Megaras skola]]i. Interešu centrā pamatā bija ētikas jautājumi. No šīs skolas nāk koncepcija, ka visi dažādie tikumi savā pamatā ir vienoti un tāpēc reducējas uz vienu un to pašu labumu - ar prātu aptveramo patiesību. Šai skolai piedēvē arī uzskatu, ka lietu vispārīgās īpašības nepastāvot patstāvīgi, bet izpaužoties tikai atsevišķajās konkrētajās lietās. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 25. maijs, plkst. 14.35
Elidas skola jeb Elidas-Eretrijas skola - viena no Sokrata sekotāju filosofijas skolām, kas pastāvējā IV-III gs.p.m.ē. Helladā. Virzienu iedibinājis Sokrata skolnieks Fedons no Elidas. Vēlāk Menedēms (Stilpona skolnieks) to pārcēla uz Eretriju. Citi zināmākie pārstāvji bija Anhipils un Askleipiads. Šīs skolas pārstāvju darbi nav saglabājušies, taču par to zinām no Cicerona un Laertas Diogena sacerējumiem. Ideju ziņā tuvi Megaras skolai. Interešu centrā pamatā bija ētikas jautājumi. No šīs skolas nāk koncepcija, ka visi dažādie tikumi savā pamatā ir vienoti un tāpēc reducējas uz vienu un to pašu labumu - ar prātu aptveramo patiesību. Šai skolai piedēvē arī uzskatu, ka lietu vispārīgās īpašības nepastāvot patstāvīgi, bet izpaužoties tikai atsevišķajās konkrētajās lietās.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 104. lpp.
