Atšķirības starp "Spīdola, zemūdene" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 25. augusts, plkst. 10.02

Zemūdene "Spīdola" 30. gados

Spīdola - zemūdene. Uzbūvēta 1926. gadā Havrā, Francijā, zemūdeņu Loire-Simonet klase. Ūdensizspaids 395 t (virs ūdens) un 525 t (zem ūdens), garums 55 m, platums 4,6 m, iegrime 3,9 m. Maksimālais ātrums 17,5 mezgli (virs ūdens) un 10 mezgli (zem ūdens), darbības radiuss 1660 jūras jūdzes (ar ātrumu 14 mezgli) vai 2000 jūras jūdzes (ar ātrumu 10 mezgli), zemūdens režīmā 85 jūras jūdzes (ar ātrumu 9 mezgli). Maksimālā iegrime 70 m, niršanas ātrums 10m/37s. Divi Sulzer dīzeļmotori (1300 ZS), divi Simonet elektromotori (700 ZS). Bruņojums:

• 75 mm zenītlielgabals
• divi 7,7 mm ložmetēji
• seši 450 mm Whitehead torpēdaparāti (4 priekšgalā - no tiem 2 grozāmie, - 2 grozāmie aizmugurē)
• septiņas torpēdas ielādētā stāvoklī (viena rezervē)

Latvijas kara flotē no 1927. gada. Pieraksta osta: Liepāja. Komandā 32 jūrnieki (3 virsnieki, 24 instruktori, 5 matroži). Komandieri:

• N.Grīniņš
• O.Rodiņš
• Ā.K.Bergs (Kalns)
• K.Kalacis

Komentāri

Zemūdene piedalījusies Latvijas kara flotes vizītēs Somijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā.

1940. gada 25. jūlijā kuģi iekļāva PSRS Baltijas kara flotē (18. zemūdeņu brigādē). 1941. gadā pēc Liepājas kara flotes bāzes komandiera pavēles naktī no 24. uz 25. jūniju kopā ar zemūdeni "Ronis" un vēl 4 padomju zemūdenēm tika nogremdēta Vācijas kara flotes bloķētās Liepājas ostas akvatorijā. 1942. gadā "Spīdola" tika izcelta un vraks pārkausēts.

Literatūra

• Latvijas jūrniecības vēsture. Enciklopēdija. — Rīga, 1998.

Resursi internetā par šo tēmu

• Kapteinis Hugo Legzdiņš - īsa biogrāfija