Atšķirības starp "Rahmankul-hans" versijām

Pašreizējā versija, 2009. gada 8. jūlijs, plkst. 07.45

Rahmankul-hans (Рахманкул-хан, Rahmankul khan ~1905.-1990.) - viens no Afganistānas Pamira t.s. Vahanas koridora kirgīzu hans no sari-teītu dzimtas. XX gs. 20. gados vadīja kalnu kirgīzu pretošanos Sarkanajai Armijai. Kad karš bija zaudēts, 30. gadu sākumā ar veiksmīgu manevru sakaujot sarkanarmiešu daļas, izveda savu tautu uz Ķīnas Austrumu Turkestānu. 40. gados, virsroku pilsoņu karā gūstot komunistiskajai partijai, aizveda kirgīzus uz neapdzīvoto Afganistānas Pamira daļu. Miera gados, par spīti sporādiskajiem sarkanarmiešu reidiem pāri robežai, kirgīzu lopu ganāmpulku skaits ievērojami pieauga, uzplauka tirdzniecība ar līdzenumu ciltīm un Rahmankul-hans kļuva par visai ietekmīgu personu Pamira kalnos. To novērtēja Afganistānas karaļa valdība, atbrīvojot kirgīzus no nodevām un piešķirot Rahnmankulam titulu pasban-i Pamir ("Pamira sargs"). Mierīgā dzīve beidzās 1978. gada aprīlī, kad Kabulā apvērsuma ceļā pie varas nāca kreisi orientētā tautas demokrātiskās partijas valdība. Rahmankul-hans lika savākt visu mantību un veda sev pakļautās 250 jurtas (pārējie atsacījās doties prom) jaunā emigrācijā - uz Pakistānu. Divu nedēļu ilgā grūtā pārgājienā pa kalnu bezceļiem, 1978. gada augustā kirgīzi nonāca Indijas kontrolētajā Ziemeļkašmiras daļā - Gilgitā un Hunzā. Meklējot vietu, kur izmitināt savu tautu, 1980. gada pavasarī Rahmankul-hans uzsāka sarunas ar ASV diplomātiskajiem pārstāvjiem Islamabadā par iespējamu kirgīzu pārcelšanos uz Aļasku, taču sarunas izrādījās neveiksmīgas. Risinājumu 1982. gada martā piedāvāja Turcija, atļaujot Pamira kirgīziem apmesties Austrumanatolijā, Vana ezera apkaimē. Taču ilgā emigrācija bija iedragājusi kirgīzu vienotību - Abdrašits Ōgon-beks ūlu ar tam pakļautajām 50 jurtām atsacījās doties uz Tuirciju un nolēma atgriezties Afganistānā. Dažas ģimenes palika Kašmirā, pakāpeniski izklīstot pa Pakistānas Kašmiras daļu līdz pat Pešavarai. Rahmankul-hans vadīja Turcijas kirgīzu kopienu līdz pat savai nāvei 1990. gadā.

Literatūra par šo tēmu

• Князев А.А. "Афганские киргизы". // Сборник "Афганистан в начале XXI века" - ИИИиБВ: Москва, 2004

Resursi internetā par šo tēmu

• Ethnic Kyrgyz in Turkey want to return in Afghanistan. // A Daily Review of News From Kyrgyzstan.

• Кубатов Э. Афганские киргизы.
• Отунчу Ники. Афганские киргизы - Некоторые исторические сведения о киргизах Афганского Бадахшана.
• Кыргызы - Центральноазиатский исторический сервер
• Князев A. Пространство, именуемое подножиеммира…мира…мира…мира… (.pdf)
• Князев A. К истории, современному положению и проблеме репатриации афганских киргизов. (.doc)