Atšķirības starp "Neapoles karaliste" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
38. rindiņa: 38. rindiņa:
 
|}
 
|}
  
−
'''Neapoles karaliste''' (''Regnum Neapolitanum'') - [[Feodālisms|feodāla]] [[valsts]] Apenīnu pussalas (mūsd. Itālija) dienvidu daļā 1282.-1501. gados. Karaliste izveidojās pēc tam, kad 1282. gada augustā [[Sicīlijas karaliste]]s [[karalis|karaļa]] Šarla I karaspēku sakāva sadumpojusies Sicīlijas normāņu [[bruņniecība]], atšķeļoties un par savu karali atzīstot [[Aragonas karaliste]]s karali Pedro III (kurš kronējās kā Sicīlijas karalis Pedro I). Šarla vara saglabājās karalistes valdījumos Itālijā, kurus sāka dēvēt par ''Neapoles karalisti'' (gan Šarls, gan tā pēcnācēji turpināja sevi titulēt par Sicīlijas karaļiem - tikai 1302. gada augustā tika noslēgts miers starp Anžū un Aragonas dzimtām, konfliktā par Sicīlijas troni, Frederiko apprecot Šarla II meitu Eleonoru). XIV gs. Neapoles karaliste bija spēcīgākā valsts Apenīnu pussalā. 1501. gadā nonāca [[Francijas karaliste]]s valdījumā, bet 1504. gadā kļuva par [[Aragonas karaliste]]s [[Province|provinci]] un to pārvaldīja [[vicekaralis]]. Nosaukums saglabājās arī turpmāk, taču kā suverēna valsts ''Neapoles karaliste'' vairs nepastāvēja. Napoleona karu laikā, 1806. gadā tā tika izveidota jauna, no [[Francija]]s atkarīga ''Neapoles karaliste'', kura pastāvēja līdz 1815. gadam, kad tika pievienota [[Abu Sicīliju karaliste]]i.
+
'''Neapoles karaliste''' (''Regnum Neapolitanum'') - [[Feodālisms|feodāla]] [[valsts]] Apenīnu pussalas (mūsd. Itālija) dienvidu daļā 1282.-1501. gados. Karaliste izveidojās pēc tam, kad 1282. gada augustā [[Sicīlijas karaliste]]s [[karalis|karaļa]] Šarla I karaspēku sakāva sadumpojusies Sicīlijas normāņu [[bruņniecība]], atšķeļoties un par savu karali atzīstot [[Aragonas karaliste]]s karali Pedro III (kurš kronējās kā Sicīlijas karalis Pedro I). Šarla vara saglabājās karalistes valdījumos Itālijā, kurus sāka dēvēt par ''Neapoles karalisti''.<ref>Gan Šarls, gan tā dēls turpināja sevi titulēt par Sicīlijas karaļiem - tikai 1302. gada augustā tika noslēgts miers starp Anžū un Aragonas dzimtām, konfliktā par Sicīlijas troni, Sicīlijas karalim Frederiko apprecot Šarla II meitu Eleonoru</ref> XIV gs. Neapoles karaliste bija spēcīgākā valsts Apenīnu pussalā. 1501. gadā nonāca [[Francijas karaliste]]s valdījumā, bet 1504. gadā kļuva par [[Aragonas karaliste]]s [[Province|provinci]] un to pārvaldīja [[vicekaralis]]. Nosaukums saglabājās arī turpmāk, taču kā suverēna valsts ''Neapoles karaliste'' vairs nepastāvēja. Napoleona karu laikā, 1806. gadā tā tika izveidota jauna, no [[Francija]]s atkarīga ''Neapoles karaliste'', kura pastāvēja līdz 1815. gadam, kad tika pievienota [[Abu Sicīliju karaliste]]i.
  
 
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
 
==== Atsauces un paskaidrojumi ====

Versija, kas saglabāta 2009. gada 13. oktobris, plkst. 16.04

Regnum Neapolitanum
Blason Anjou Naple.png
pastāv: 1282.-1504.
galvaspilsēta: Neapole
monarhi: Anžū Kapetingi:
  • Šarls I (1266.–1285.)
  • Šarls II (1285.–1309.)
  • Rožē (1309.–1343.)
  • Žans I (1343.–1382.)

Anžū Durazo:

  • Šarls III (1381.–1386.)
  • Vladislavs (1386.–1414.)
  • Žans II (1414.–1435.)

Anžū Valuā:

  • Luijs I (1382.–1384.)
  • Luijs II (1384.–1417.)
  • Luijs III (1417.–1434.)
  • Renē (1435.–1442.)

Trastamari:

  • Alfonso I (1442.–1458.)
  • Ferdinands I (1458.–1494.)
  • Alfonso II (1494.–1495.)
  • Ferdinands II (1495.–1496.)
  • Frederiko (1496.–1501.)

Bonapartes:

  • Jozefs (1806.-1808.)
  • Joahims (1808.-1815.)
Regnum Neapolitanum.jpg

Neapoles karaliste (Regnum Neapolitanum) - feodāla valsts Apenīnu pussalas (mūsd. Itālija) dienvidu daļā 1282.-1501. gados. Karaliste izveidojās pēc tam, kad 1282. gada augustā Sicīlijas karalistes karaļa Šarla I karaspēku sakāva sadumpojusies Sicīlijas normāņu bruņniecība, atšķeļoties un par savu karali atzīstot Aragonas karalistes karali Pedro III (kurš kronējās kā Sicīlijas karalis Pedro I). Šarla vara saglabājās karalistes valdījumos Itālijā, kurus sāka dēvēt par Neapoles karalisti.[1] XIV gs. Neapoles karaliste bija spēcīgākā valsts Apenīnu pussalā. 1501. gadā nonāca Francijas karalistes valdījumā, bet 1504. gadā kļuva par Aragonas karalistes provinci un to pārvaldīja vicekaralis. Nosaukums saglabājās arī turpmāk, taču kā suverēna valsts Neapoles karaliste vairs nepastāvēja. Napoleona karu laikā, 1806. gadā tā tika izveidota jauna, no Francijas atkarīga Neapoles karaliste, kura pastāvēja līdz 1815. gadam, kad tika pievienota Abu Sicīliju karalistei.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Gan Šarls, gan tā dēls turpināja sevi titulēt par Sicīlijas karaļiem - tikai 1302. gada augustā tika noslēgts miers starp Anžū un Aragonas dzimtām, konfliktā par Sicīlijas troni, Sicīlijas karalim Frederiko apprecot Šarla II meitu Eleonoru

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 55. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Neapoles_karaliste&oldid=21388"