Atšķirības starp "Inkunābula" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Inkunābula''' (no lat. ''incunabula'' - šūpulis) - laika posmā no pirmās Gūtenberga iespiedmašīnas izgudrošanas līdz 1500. gadam nerūpnieciski, amatnieciski izgatavots (ksilogrāfiski vai tipogrāfiski) iespieddarbs. Laiku, kas sevī ietver šo periodu, kad iespiedējs darbojās patstāvīgi, visu - no papīra un burtu izvēles, salikuma, iespiešanas, iesiešanas un apkalumiem līdz grāmatas pārdošanai darīja pats - lielā mērā roku darbs, - kad vēl nepastāvēja darba dalīšana un normēšana, dēvē par grāmatiespiešanas "inkunābulu periodu" (t.i. grāmatiespiešana vēl "šūpulī"). Pirmais šo nosaukumu ir lietojis | + | '''Inkunābula''' (no lat. ''incunabula'' - šūpulis) - laika posmā no pirmās Gūtenberga iespiedmašīnas izgudrošanas līdz 1500. gadam nerūpnieciski, amatnieciski izgatavots (ksilogrāfiski vai tipogrāfiski) iespieddarbs. Laiku, kas sevī ietver šo periodu, kad iespiedējs darbojās patstāvīgi, visu - no papīra un burtu izvēles, salikuma, iespiešanas, iesiešanas un apkalumiem līdz grāmatas pārdošanai darīja pats - lielā mērā roku darbs, - kad vēl nepastāvēja darba dalīšana un normēšana, dēvē par grāmatiespiešanas "inkunābulu periodu" (t.i. grāmatiespiešana vēl "šūpulī"). Pirmais šo nosaukumu ir lietojis Bernhards fon Mallinkrots (''Bernhard von Mallinckrodt'') no Minsteres savā darbā "De ortu et progressu artis typographicae" (Par grāmatiespiešanas mākslas rašanos un attīstību, Ķelne, 1639.), kur viņš grāmatas, kas tapušas līdz 1500. gadam, sāka dēvēt par "inkunābulām". |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 8. decembris, plkst. 14.05
Inkunābula (no lat. incunabula - šūpulis) - laika posmā no pirmās Gūtenberga iespiedmašīnas izgudrošanas līdz 1500. gadam nerūpnieciski, amatnieciski izgatavots (ksilogrāfiski vai tipogrāfiski) iespieddarbs. Laiku, kas sevī ietver šo periodu, kad iespiedējs darbojās patstāvīgi, visu - no papīra un burtu izvēles, salikuma, iespiešanas, iesiešanas un apkalumiem līdz grāmatas pārdošanai darīja pats - lielā mērā roku darbs, - kad vēl nepastāvēja darba dalīšana un normēšana, dēvē par grāmatiespiešanas "inkunābulu periodu" (t.i. grāmatiespiešana vēl "šūpulī"). Pirmais šo nosaukumu ir lietojis Bernhards fon Mallinkrots (Bernhard von Mallinckrodt) no Minsteres savā darbā "De ortu et progressu artis typographicae" (Par grāmatiespiešanas mākslas rašanos un attīstību, Ķelne, 1639.), kur viņš grāmatas, kas tapušas līdz 1500. gadam, sāka dēvēt par "inkunābulām".
Literatūra par šo tēmu
- Ferdinand Geldner. Inkunabelkunde. Eine Einführung in die Welt des frühesten Buchdrucks. - Reichert: Wiesbaden, 1978, ISBN 3-920153-60-X
- Konrad Haebler. Handbuch der Inkunabelkunde. - Hiersemann: Stuttgart, 1979, ISBN 3-7772-7927-7
- Fritz Funke. Buchkunde. Die historische Entwicklung des Buches von der Keilschrift bis zur Gegenwart. - Edition Albus: Wiesbaden, 2006, ISBN 3-928127-95-0
Resursi internetā par šo tēmu
- History of Incunabula Studies
- Online Resources for Incunabula Research
- Incunabula Short Title Catalogue in The British Library
- Early illustrated books; a history of the decoration and illustration of books in the 15th and 16th centuries.
- Incunabula at the Bodleian Library
- Uppsala University Library. Special collections: Incunabula
- The Centre for the History of the Book - The University of Edinburgh
- The Rare Book & Manuscript Library - University of Illinois
- Incunabula & 16th Century Printing - Grand Valley State University
- The Donovan J. McCune incunabula Collection
- Wolfgang Beinert. Erst- und Inkunabeldrucker.
- Inkunabelkatalog INKA - Universitätsbibliothek Tübingen
- Datenbank des Gesamtkatalogs der Wiegendrucke der Staatsbibliothek zu Berlin
- Inkunabelkatalog der Bayerischen Staatsbibliothek (bsb-ink)
- Inkunabelzensus Österreich
- Verteilte Digitale Inkunabelbibliothek
