Atšķirības starp "Komandekonomika" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Komandekonomika''' jeb '''plānotā ekonomika''' - pēc ekonomikas veida definēts [[Sabiedrības modeļi|sabiedrības modelis]], kurā resursus ar plānošanas institūciju starpniecību pārdala valsts. Valsts institūcijas izveido ražošanas uzņēmumus un, atkarībā no plānotajām vajadzībām, dod tiem rīkojumus par noteiktas produkcijas ražošanu, attiecīgi iedalīdamas izejmateriālus, energoresursus, darbaspēka limitus un citus ražošanas līdzekļus, kā arī norādīdamas, cik daudz ar šiem resursiem jāsaražo, kur šo produkciju nogādāt un par kādām cenām to pārdot, lai sabiedrība tiktu apgādāta vienmērīgi. Raksturīgas šādas iezīmes: | '''Komandekonomika''' jeb '''plānotā ekonomika''' - pēc ekonomikas veida definēts [[Sabiedrības modeļi|sabiedrības modelis]], kurā resursus ar plānošanas institūciju starpniecību pārdala valsts. Valsts institūcijas izveido ražošanas uzņēmumus un, atkarībā no plānotajām vajadzībām, dod tiem rīkojumus par noteiktas produkcijas ražošanu, attiecīgi iedalīdamas izejmateriālus, energoresursus, darbaspēka limitus un citus ražošanas līdzekļus, kā arī norādīdamas, cik daudz ar šiem resursiem jāsaražo, kur šo produkciju nogādāt un par kādām cenām to pārdot, lai sabiedrība tiktu apgādāta vienmērīgi. Raksturīgas šādas iezīmes: | ||
| − | |||
* no augšas stingri reglamentētas uzņēmumu vertikālās un horizontālās saites; | * no augšas stingri reglamentētas uzņēmumu vertikālās un horizontālās saites; | ||
* centralizēti noteiktas, stingri fiksētas cenas; | * centralizēti noteiktas, stingri fiksētas cenas; | ||
* centralizēti plānota nozaru attīstība; | * centralizēti plānota nozaru attīstība; | ||
* normēta izejvielu, energoresursu un produktu sadale; | * normēta izejvielu, energoresursu un produktu sadale; | ||
| − | * valsts monopols ārējā tirdzniecībā. | + | * valsts monopols ārējā tirdzniecībā; |
| − | Komandekonomika savu efektivitāti spēj apliecināt ekstremālos apstākļos (piem., kara gadījumā), kad nepieciešama milzīgu resursu mērķtiecīga koncentrācija un ražošanas profilizācija, bet miera apstākļos tā nespēj nodrošināt tik lielu augsmi kā [[brīvā tirgus ekonomika]] vai [[jauktā ekonomika]]. | + | * t.s. [[Sociālistiskā valsts|sociālistiskajās valstīs]] valdošais un noteicošais ir valsts īpašums. |
| + | Komandekonomika savu efektivitāti spēj apliecināt ekstremālos apstākļos (piem., kara gadījumā), kad nepieciešama milzīgu resursu mērķtiecīga koncentrācija un ražošanas profilizācija, bet miera apstākļos tā nespēj nodrošināt tik lielu augsmi kā [[brīvā tirgus ekonomika]] vai [[jauktā ekonomika]], tāpēc t.s. demokrātiskajās valstīs to izmanto krīzes laikā. Savukārt sociālistiskajās valstīs tā ir ekonomikas pamatā. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 24. janvāris, plkst. 09.39
Komandekonomika jeb plānotā ekonomika - pēc ekonomikas veida definēts sabiedrības modelis, kurā resursus ar plānošanas institūciju starpniecību pārdala valsts. Valsts institūcijas izveido ražošanas uzņēmumus un, atkarībā no plānotajām vajadzībām, dod tiem rīkojumus par noteiktas produkcijas ražošanu, attiecīgi iedalīdamas izejmateriālus, energoresursus, darbaspēka limitus un citus ražošanas līdzekļus, kā arī norādīdamas, cik daudz ar šiem resursiem jāsaražo, kur šo produkciju nogādāt un par kādām cenām to pārdot, lai sabiedrība tiktu apgādāta vienmērīgi. Raksturīgas šādas iezīmes:
- no augšas stingri reglamentētas uzņēmumu vertikālās un horizontālās saites;
- centralizēti noteiktas, stingri fiksētas cenas;
- centralizēti plānota nozaru attīstība;
- normēta izejvielu, energoresursu un produktu sadale;
- valsts monopols ārējā tirdzniecībā;
- t.s. sociālistiskajās valstīs valdošais un noteicošais ir valsts īpašums.
Komandekonomika savu efektivitāti spēj apliecināt ekstremālos apstākļos (piem., kara gadījumā), kad nepieciešama milzīgu resursu mērķtiecīga koncentrācija un ražošanas profilizācija, bet miera apstākļos tā nespēj nodrošināt tik lielu augsmi kā brīvā tirgus ekonomika vai jauktā ekonomika, tāpēc t.s. demokrātiskajās valstīs to izmanto krīzes laikā. Savukārt sociālistiskajās valstīs tā ir ekonomikas pamatā.
Literatūra par šo tēmu
- Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. - Rīga, 1996
- The Penguin Dictionary of Sociology. / Ed. Abercrombie N., Hill S., Turner B. - London, 1988
