Atšķirības starp "Morgans Henrijs Luiss" versijām

Versija, kas saglabāta 2010. gada 13. februāris, plkst. 18.04

Henrijs Luiss Morgans (Lewis Henry Morgan, 1818.-1881.) - antropologs, tehnoloģiskā determinisma piekritējs, politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Dzimis 1818. gada 21. novembrī Aurorā (Aurora, Cayuga County, New York), mazpilsētiņā netālu no Ņujorkas, ASV. 1840. gadā absolvēja koledžu (Union College), 1844. gadā iestājās advokatūrā Ročesterā (Rochester, New York). Brīvajā laikā aizrāvās ar iezemiešu dzīvesveida pētīšanu, to tiesību aizstāvēšanu. 1840. gadā nodibināja biedrību "Lielais irokēzu ordenis" (Grand Order of the Iroquois), kura uzņēmās indiāņu tiesību politisku aizstāvēšanu no valsts vardarbības un zemes spekulantiem. Sarakstīja savu pirmo lielāko darbu "Irokēzu līga" (The League of the Ho-de-no-sau-nee or Iroquois, 1851.). 1855. gadā iesaistījās dzelzceļu biznesā, ar laiku kļūstot par vienu no dzelzceļa kompānijas direktoriem. Apprecējies ar Mēriju Stīlu (Mary Steele), ģimenē trīs bērni. Sakarā ar darbu, bieži apmeklēja Mičigānas rietumus. Politiskajos uzskatos kreisais republikānis. 1861. gadā ievēlēts Ņujorkas pavalsts pārstāvju palātā (New York State Assembly), 1868. gadā kļuva par Ņujorkas štata senatoru (New York State Senate). Uzskatos visai radikāls, aicināja likvidēt rasu diskrimināciju un dienvidu pavalstu kārtības vardarbīgu maiņu. Radikālo uzskatu dēļ 1869. gadā netika pārvēlēts un atlikušo laiku veltīja antropoloģiskajiem pētījumiem. Sarakstīja "Dzimtas īpašības un radniecības sistēmas" (Systems of Consanguinity and Affinity, 1870.) u.c. darbus. Ievērojamākais ir "Senā sabiedrība jeb cilvēces progresa pētījums no mežonības laika caur barbarismu līdz civilizācijai" (Ancient Society Or Researches in the Lines of Human Progress from Savagery through Barbarism to Civilization, 1877.). 1875. gadā uzņemts Nacionālajā zinātņu akadēmijā (National Academy of Sciences), kopš 1879. gada Amerikas zinātņu attīstības veicināšanas asociācijas (American Association for the Advancement of Science) prezidents. Miris 1881. gada 21. decembrī Ročesterā, Ņujorkas pavalstī, ASV.

Morgans izveidoja savu sabiedrības attīstības pakāpju - sākot no t.s. primitīvajām kopienām un beidzot ar civilizāciju, - tipoloģiju un sociālās evolūcijas modeli. Pievērsās arī radniecības saišu struktūrām dažādu tipu kopienās. Salīdzinot ar laikabiedriem, publicēja ļoti precīzus un detalizētus atstāstus par viņu pētāmo objektu sociālo un kultūras dzīvi. Uzskatīja, ka sociālo pārmaiņu virzošais spēks ir izgudrojumi un atklājumi, kas pakāpeniski pārveido cilvēku dzīvi. Morgans uzskatīja, ka evolūcijas vienveidību un nepārtrauktību nosaka cilvēku vajadzību noturīgums un universālums. Cilvēkiem raksturīgas pārtikas, mājokļa, komforta, drošības u.c. vajadzības mudina cilvēkus meklēt arvien jaunus šo vajadzību apmierināšanas līdzekļus un, tādējādi, rada jaunas tehnoloģijas. To ietekmē mainās ģimenes formas, radniecības sistēma, ekonomikas un politikas sfēras, kultūras vērtības, sadzīve utt. Pateicoties tehnoloģijas attīstībai, cilvēces vēsturē secīgi mainās mežonība, barbarisms, civilizācija.

Literatūra par šo tēmu

• Steven Conn. History's Shadow: Native Americans and Historical Consciousness in the Nineteenth Century. - University of Chicago Press: Chicago, 2004

• Токарев С.А. История зарубежной этнографии: Учеб. пособие. - Высш. школа: Москва, 1978. - 352 с.

Resursi internetā par šo tēmu

• Lewis H. Morgan. Houses and House-Life of the American Aborigines.
• Lewis H. Morgan. Ancient Society.

• Literatur von und über Lewis Henry Morgan im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek

• Семёнов Ю.И. Льюис Генри Морган: легенда и действительность. // Советская этнография. 1968, № 6. - С. 3-24.