Atšķirības starp "Latviešu leģions Vācijas bruņotajos spēkos" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Latviešu leģions''' - 1943. gada 26. maijā pieņemts kopējs apzīmējums visām [[ieroču SS]] un policijas sastāvā izveidotām no okupētās Latvijas pilsoņiem (piespiedu kārtā mobilizētajiem un brīvprātīgajiem) saformētām vienībām [[Otrais Pasaules karš|II pasaules kara]] gados (1941.-1945.). | '''Latviešu leģions''' - 1943. gada 26. maijā pieņemts kopējs apzīmējums visām [[ieroču SS]] un policijas sastāvā izveidotām no okupētās Latvijas pilsoņiem (piespiedu kārtā mobilizētajiem un brīvprātīgajiem) saformētām vienībām [[Otrais Pasaules karš|II pasaules kara]] gados (1941.-1945.). | ||
| + | |||
| + | 1943. gadā piespiedu mobilizācijas kārtā izveidoja divas divīzijas, kuras tika pakļautas SS karaspēka virsvadībai un nosūtītas uz Austrumu fronti. 15. divīziju 1944. gada augustā pārdislocēja uz Vāciju, kur tās atliekas 1945. gada maijā padevās gūstā. 19. divīzija beidza pastāvēt pēc kapitulācijas 8. maijā. | ||
| + | |||
| + | Kopumā karadarbībā gāja bojā apmēram 70 000 – 80 000 leģionāru, kas bija 55-60% no visiem mobilizētajiem Latvijas pilsoņiem. | ||
[[Kategorija:Vācijas armijas vienības]] | [[Kategorija:Vācijas armijas vienības]] | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 22. marts, plkst. 11.28
Latviešu leģions - 1943. gada 26. maijā pieņemts kopējs apzīmējums visām ieroču SS un policijas sastāvā izveidotām no okupētās Latvijas pilsoņiem (piespiedu kārtā mobilizētajiem un brīvprātīgajiem) saformētām vienībām II pasaules kara gados (1941.-1945.).
1943. gadā piespiedu mobilizācijas kārtā izveidoja divas divīzijas, kuras tika pakļautas SS karaspēka virsvadībai un nosūtītas uz Austrumu fronti. 15. divīziju 1944. gada augustā pārdislocēja uz Vāciju, kur tās atliekas 1945. gada maijā padevās gūstā. 19. divīzija beidza pastāvēt pēc kapitulācijas 8. maijā.
Kopumā karadarbībā gāja bojā apmēram 70 000 – 80 000 leģionāru, kas bija 55-60% no visiem mobilizētajiem Latvijas pilsoņiem.
