Atšķirības starp "Monteskjē Šarls Luijs de" versijām
(jauns šķirklis) |
(jauns šķirklis) |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Zināmākie darbi ir: "Vēstules no Persijas" (1721.), "Pārdomas par romiešu diženuma un krišanas cēloņiem" (1734.), "Par likumu garu" (1748.). Ļoti populāri Francijas sabiedrībā XVIII-XIX gs. mijā. | Zināmākie darbi ir: "Vēstules no Persijas" (1721.), "Pārdomas par romiešu diženuma un krišanas cēloņiem" (1734.), "Par likumu garu" (1748.). Ļoti populāri Francijas sabiedrībā XVIII-XIX gs. mijā. | ||
| − | Savā mācībā kritizēja [[Absolūtisms|Absolūtismu]], centās skaidrot valsts izcelšanās un likumu dabisko pamatu un formulēt vēlamās sociālās reformas. Objektīvi šāda sabiedrības pielīdzināšana dabai bija pretstats viduslaiku providenciālisma teorijai. Monteskjē bija viens no [[Ģeogrāfiskais determinisms|ģeogrāfiskā determinisma]] pamatlicējiem - pēc viņa domām tautas tikumus, tās likumu raksturu un valsts pārvaldes veidu nosaka klimats, augsne un teritorijas apmērs. | + | Savā mācībā kritizēja [[Absolūtisms|Absolūtismu]], centās skaidrot valsts izcelšanās un likumu dabisko pamatu un formulēt vēlamās sociālās reformas. Objektīvi šāda sabiedrības pielīdzināšana dabai bija pretstats viduslaiku providenciālisma teorijai. Monteskjē bija viens no [[Ģeogrāfiskais determinisms|ģeogrāfiskā determinisma]] pamatlicējiem - pēc viņa domām tautas tikumus, tās likumu raksturu un valsts pārvaldes veidu nosaka klimats, augsne un teritorijas apmērs. Par optimālāko uzskatīja [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālo monarhiju]]. Izveidoja savu [[varas dalīšana]]s teorijas koncepciju. Būdams ticīgs katolis, visai kritiski iztaicās par Baznīcas laicīgo struktūru, tās lomu un darbību. |
| − | |||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 9. augusts, plkst. 10.30
Šarls Luijs Monteskjē (1689.-1755.) - domātājs.
Zināmākie darbi ir: "Vēstules no Persijas" (1721.), "Pārdomas par romiešu diženuma un krišanas cēloņiem" (1734.), "Par likumu garu" (1748.). Ļoti populāri Francijas sabiedrībā XVIII-XIX gs. mijā.
Savā mācībā kritizēja Absolūtismu, centās skaidrot valsts izcelšanās un likumu dabisko pamatu un formulēt vēlamās sociālās reformas. Objektīvi šāda sabiedrības pielīdzināšana dabai bija pretstats viduslaiku providenciālisma teorijai. Monteskjē bija viens no ģeogrāfiskā determinisma pamatlicējiem - pēc viņa domām tautas tikumus, tās likumu raksturu un valsts pārvaldes veidu nosaka klimats, augsne un teritorijas apmērs. Par optimālāko uzskatīja konstitucionālo monarhiju. Izveidoja savu varas dalīšanas teorijas koncepciju. Būdams ticīgs katolis, visai kritiski iztaicās par Baznīcas laicīgo struktūru, tās lomu un darbību.
Literatūra par šo tēmu
- Monteskjē Šarls Luijs. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 279. lpp.
