Atšķirības starp "Pomponaci Pjetro" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Pjetro Pomponaci''' (1462.-1524.) – filosofs. | '''Pjetro Pomponaci''' (1462.-1524.) – filosofs. | ||
− | Antisholastiskā garā deva jaunu traktējumu [[Aristotelis no Stagīras|Aristoteļa]] mācībai. Savā pamatdarbā "Par dvēseles nemirstību" (1516.), pamatojoties uz [[Sensuālisms| | + | Antisholastiskā garā deva jaunu traktējumu [[Aristotelis no Stagīras|Aristoteļa]] mācībai. Savā pamatdarbā "Par dvēseles nemirstību" (1516.), pamatojoties uz [[Sensuālisms|sensuālisma]] elementiem Aristoteļa uzskatos, izvirzīja tēzi, ka dvēsele, būdama ķermeņa formā, tomēr ir mirstīga. Postulēja, ka tikai atteikšanās no ticības šai dogmai atbilst cilvēka patiesajai dabai, jo tā darbošanās jēga meklējama nevis viņsaulē, bet šīs zemes dzīvē. Šīs [[herēze]]s dēļ grāmatu iekļāva „Nerekomendējamo grāmatu indeksā“. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == |
Versija, kas saglabāta 2010. gada 27. oktobris, plkst. 08.06
Pjetro Pomponaci (1462.-1524.) – filosofs.
Antisholastiskā garā deva jaunu traktējumu Aristoteļa mācībai. Savā pamatdarbā "Par dvēseles nemirstību" (1516.), pamatojoties uz sensuālisma elementiem Aristoteļa uzskatos, izvirzīja tēzi, ka dvēsele, būdama ķermeņa formā, tomēr ir mirstīga. Postulēja, ka tikai atteikšanās no ticības šai dogmai atbilst cilvēka patiesajai dabai, jo tā darbošanās jēga meklējama nevis viņsaulē, bet šīs zemes dzīvē. Šīs herēzes dēļ grāmatu iekļāva „Nerekomendējamo grāmatu indeksā“.
Literatūra par šo tēmu
- Pomponaci. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 334. lpp.