Atšķirības starp "Sinjorija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Sinjorija''' (no it. ''Signore'' - "[[senjors]]"; it. ''signoria'' - "vara") - atkarībā no konteksta: | '''Sinjorija''' (no it. ''Signore'' - "[[senjors]]"; it. ''signoria'' - "vara") - atkarībā no konteksta: | ||
− | * '''1.''' pašārvaldes institūcija vairākās Itālijas pilsētu [[Komūna|komūnās]] XIII-XVI gs., dēvēta arī par [[Priorāts|priorātu]]. | + | * '''1.''' [[Popolani|popolanu]] vēlēta pašārvaldes institūcija vairākās Itālijas pilsētu [[Komūna|komūnās]] XIII-XVI gs., dēvēta arī par [[Priorāts|priorātu]]. |
* '''2.''' Itālijā [[pilsētvalsts]] pārvaldes kārtība, kur pilsētas valdītājs tika ievēlēts uz mūžu, un vara pat kļuva mantojama, koncentrējoties vienas dzimtas rokās (piem. Viskonti dzimta Milānā, Mediči dzimta Florencē u.c.). | * '''2.''' Itālijā [[pilsētvalsts]] pārvaldes kārtība, kur pilsētas valdītājs tika ievēlēts uz mūžu, un vara pat kļuva mantojama, koncentrējoties vienas dzimtas rokās (piem. Viskonti dzimta Milānā, Mediči dzimta Florencē u.c.). | ||
* '''3.''' Pilsētu pašpārvalde Francijas aizjūras kolonijā Kvebekā (''les signeuries'') līdz 1760. gadam. | * '''3.''' Pilsētu pašpārvalde Francijas aizjūras kolonijā Kvebekā (''les signeuries'') līdz 1760. gadam. |
Versija, kas saglabāta 2010. gada 7. novembris, plkst. 07.04
Sinjorija (no it. Signore - "senjors"; it. signoria - "vara") - atkarībā no konteksta:
- 1. popolanu vēlēta pašārvaldes institūcija vairākās Itālijas pilsētu komūnās XIII-XVI gs., dēvēta arī par priorātu.
- 2. Itālijā pilsētvalsts pārvaldes kārtība, kur pilsētas valdītājs tika ievēlēts uz mūžu, un vara pat kļuva mantojama, koncentrējoties vienas dzimtas rokās (piem. Viskonti dzimta Milānā, Mediči dzimta Florencē u.c.).
- 3. Pilsētu pašpārvalde Francijas aizjūras kolonijā Kvebekā (les signeuries) līdz 1760. gadam.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 144.-145. lpp.
- John Larner. Italy in the Age of Dante and Petrarch 1216–1380. - London, 1980