Atšķirības starp "Arkls" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Arkls''' - nosacīta nodokļa vienība un zemes platības mērs Austrumeiropā. | '''Arkls''' - nosacīta nodokļa vienība un zemes platības mērs Austrumeiropā. | ||
| − | [[Maskavas cariste|Maskavijā]] XVI gs. vidū tika ieviests '' | + | [[Maskavas cariste|Maskavijā]] XVI gs. vidū tika ieviests ''lielais arkls'', nodoklis, ar kuru aplika noteikta lieluma zemes gabalu, 1679. gadā to nomainīja "sētas aplikums". |
Zemes laukuma mērvienība [[Livonija]]s zemēs viduslaikos, platība, kuru apstrādāja ar vienu zirgu. Viens arkls ietvēra aptuveni 20 ha aramzemes, taču tā kā [[Lēnis|lēņa]] ''arklos'' parasti ieskaitīja arī pļavas, ganības, mežus un ūdeņus, tad ''arkla'' platība svārstījās no 108 līdz 200 ha. XVII gs. Zviedrijas karalistes valdība Vidzemē centās unificēt ''arkla'' lielumu, nosakot, ka viens ''arkls'' ir zemnieku saimniecība, kuras lielums liek gadā maksāt nodevas un pildīt klaušas 60 [[Dālderis|dālderu]] vērtībā (XIX gs. sākumā - 80 dālderu). XIX gs. 20. gados ''arklu'' aizstāja [[zemes dālderis]]. | Zemes laukuma mērvienība [[Livonija]]s zemēs viduslaikos, platība, kuru apstrādāja ar vienu zirgu. Viens arkls ietvēra aptuveni 20 ha aramzemes, taču tā kā [[Lēnis|lēņa]] ''arklos'' parasti ieskaitīja arī pļavas, ganības, mežus un ūdeņus, tad ''arkla'' platība svārstījās no 108 līdz 200 ha. XVII gs. Zviedrijas karalistes valdība Vidzemē centās unificēt ''arkla'' lielumu, nosakot, ka viens ''arkls'' ir zemnieku saimniecība, kuras lielums liek gadā maksāt nodevas un pildīt klaušas 60 [[Dālderis|dālderu]] vērtībā (XIX gs. sākumā - 80 dālderu). XIX gs. 20. gados ''arklu'' aizstāja [[zemes dālderis]]. | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 30. aprīlis, plkst. 07.40
Arkls - nosacīta nodokļa vienība un zemes platības mērs Austrumeiropā.
Maskavijā XVI gs. vidū tika ieviests lielais arkls, nodoklis, ar kuru aplika noteikta lieluma zemes gabalu, 1679. gadā to nomainīja "sētas aplikums".
Zemes laukuma mērvienība Livonijas zemēs viduslaikos, platība, kuru apstrādāja ar vienu zirgu. Viens arkls ietvēra aptuveni 20 ha aramzemes, taču tā kā lēņa arklos parasti ieskaitīja arī pļavas, ganības, mežus un ūdeņus, tad arkla platība svārstījās no 108 līdz 200 ha. XVII gs. Zviedrijas karalistes valdība Vidzemē centās unificēt arkla lielumu, nosakot, ka viens arkls ir zemnieku saimniecība, kuras lielums liek gadā maksāt nodevas un pildīt klaušas 60 dālderu vērtībā (XIX gs. sākumā - 80 dālderu). XIX gs. 20. gados arklu aizstāja zemes dālderis.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 205. lpp.
