Atšķirības starp "Taidzji" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Taidzji''' (ķīn. 太極, piņj. ''tàijí'' - burt. "galējā robeža") – viens no [[ķīniešu filosofija]]s pamatjēdzieniem, pirmo reizi sastopams "Pārmaiņu grāmatā", kur ar to apzīmē visu parādību un lietu rašanās sākumu, cēloni.
+
'''Taidzji''' (ķīn. 太極, piņj. ''tàijí'' - "lielā, maksimālā robeža") – viens no [[ķīniešu filosofija]]s pamatjēdzieniem, pirmo reizi sastopams "Pārmaiņu grāmatā", kur ar to apzīmē visu parādību un lietu rašanās sākumu, cēloni.
 +
 
 +
Termins ieņem īpašu vienu [[Neokonfuciānisms|neokonfuciānisma]] skolas ideju konstrukcijās. Piemēram, Džou Duņi (1017.-1073.) savā darbā "Galējās robežas plāna izskaidrošana" rekonstruē pasaules rašanās un attīstības procesu: sākotnēji daba atradusies haosa jeb "neierobežotā" (无极, ''wújí'' - udzji) stāvoklī. ''Taidzji'' pašsakustēšanās, saistoties spēkiem [[jan]] un [[iņ]] un pieciem pirmelementiem jeb "stihijām" noveda pie visas daudzveidīgās īstenības izveidošanās un attīstības. Ideālistisks ''taidzji'' traktējums izklāstīts [[Džu Si]] mācībā, kurš ''taidzji'' identificēja ar absolūto likumu - [[li]].
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
7. rindiņa: 9. rindiņa:
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 +
* [http://www.diclib.com/cgi-bin/d1.cgi?l=ru&base=colier&page=showid&id=10096 Тай Цзи // Библиотека онлайн-словарей diclib.com]
  
 
[[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
 
[[Kategorija:Filosofijas vēsture]]

Versija, kas saglabāta 2011. gada 17. maijs, plkst. 15.38

Taidzji (ķīn. 太極, piņj. tàijí - "lielā, maksimālā robeža") – viens no ķīniešu filosofijas pamatjēdzieniem, pirmo reizi sastopams "Pārmaiņu grāmatā", kur ar to apzīmē visu parādību un lietu rašanās sākumu, cēloni.

Termins ieņem īpašu vienu neokonfuciānisma skolas ideju konstrukcijās. Piemēram, Džou Duņi (1017.-1073.) savā darbā "Galējās robežas plāna izskaidrošana" rekonstruē pasaules rašanās un attīstības procesu: sākotnēji daba atradusies haosa jeb "neierobežotā" (无极, wújí - udzji) stāvoklī. Taidzji pašsakustēšanās, saistoties spēkiem jan un un pieciem pirmelementiem jeb "stihijām" noveda pie visas daudzveidīgās īstenības izveidošanās un attīstības. Ideālistisks taidzji traktējums izklāstīts Džu Si mācībā, kurš taidzji identificēja ar absolūto likumu - li.

Literatūra par šo tēmu

  • Taidzi // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 408. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu