Atšķirības starp "Sefardi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
5. rindiņa: 5. rindiņa:
  
 
{{atsauces}}
 
{{atsauces}}
 +
 +
== LIteratūra par šo tēmu ==
 +
 +
* Georg Bossong. Die Sepharden. Geschichte und Kultur der spanischen Juden. - Beck: München, 2008, ISBN 978-3-406-56238-9
 +
* Mein Vater war portugiesischer Jude... : Die sefardische Einwanderung nach Norddeutschland um 1600 und ihre Auswirkungen auf unsere Kultur. / Sabine Kruse, Bernt Engelmann (Hrsg.) - Steidl: Göttingen, 1992, ISBN 3-929076-11-X
 +
* Die Sefarden in Hamburg. Zur Geschichte einer Minderheit; die Grabinschriften des Portugiesenfriedhofs an der Königstraße in Hamburg. Band 1. / Michael Studemund-Halévy (Hrsg.) - Buske: Hamburg, 1994, ISBN 3-87548-048-1
 +
* Die Sefarden in Hamburg. Zur Geschichte einer Minderheit; die Grabinschriften des Portugiesenfriedhofs an der Königstraße in Hamburg. Band 2. / Michael Studemund-Halévy (Hrsg.) - Buske: Hamburg, 1997, ISBN 3-87548-099-6
 +
* Schlomo Svirsky, Devorah Bernstein, Karlheinz Schneider. Sefarden in Israel. Zur sozialen und politischen Situation der Jüdisch-Orientalischen Bevölkerung. // Deutsch-Israelischer Arbeitskreis für Frieden im Nahen Osten. - Hamburg, 1999, ISBN 3-925031-02-2
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 
* [http://www.esefarad.com/ Noticias del Mundo Sefaradi]
 
* [http://www.esefarad.com/ Noticias del Mundo Sefaradi]
 +
* [http://sefarad.org/ Institut Sepharade Europeen – E.S.I.]
 +
* [http://www.sephardicstudies.org/ Sephardic Studies and Culture]
 
----
 
----
 
* [http://www.eleven.co.il/article/13778 Сефарды // Электронная еврейская энциклопедия]
 
* [http://www.eleven.co.il/article/13778 Сефарды // Электронная еврейская энциклопедия]

Versija, kas saglabāta 2011. gada 31. maijs, plkst. 08.35

sefardu migrācijas virzieni

Sefardi (sephardim) - Pireneju pussalas (Sfarad) ebreji un to pēcnācēji, kam gadsimtu gaitā bija izveidojusies savdabīga kultūra un valoda no senspāņu un senebreju valodas elementiem (t.s. ladino jeb judeoespañol). XVI gs. izraidīti no Spānijas, sefardi veidoja savas noslēgtas kopienas Vidusjūras reģiona zemēs kā arī Nīderlandē, saglabājot savu identitāti līdz visjaunākajiem laikiem. Tradicionāli būdami izglītotāki un daudz attīstītāku, izsmalcinātāku un bagātāku kultūru, lepojas ar savu izcelsmi, no augšas raugoties uz aškenaziem. XI gs. gadsimta beigās 97% no pasaules ebrejiem bija sefardi, XVII gs. vidū - 35%, proporcijai pamazām samazinoties.[1] XX gs. otrajā pusē jaundibinātajā Izraēlas valstī pie sefardiem pieskaita arī gadsimtiem ilgi Ziemeļāfrikā (t.s. magribus), Kaukāzā un Tuvajos austrumos (Levante) dzīvojošos ebrejus, jo arī šīs grupas reliģiozajā dzīvē ievēro sefardu kanonu.

Atsauces un piezīmes

LIteratūra par šo tēmu

  • Georg Bossong. Die Sepharden. Geschichte und Kultur der spanischen Juden. - Beck: München, 2008, ISBN 978-3-406-56238-9
  • Mein Vater war portugiesischer Jude... : Die sefardische Einwanderung nach Norddeutschland um 1600 und ihre Auswirkungen auf unsere Kultur. / Sabine Kruse, Bernt Engelmann (Hrsg.) - Steidl: Göttingen, 1992, ISBN 3-929076-11-X
  • Die Sefarden in Hamburg. Zur Geschichte einer Minderheit; die Grabinschriften des Portugiesenfriedhofs an der Königstraße in Hamburg. Band 1. / Michael Studemund-Halévy (Hrsg.) - Buske: Hamburg, 1994, ISBN 3-87548-048-1
  • Die Sefarden in Hamburg. Zur Geschichte einer Minderheit; die Grabinschriften des Portugiesenfriedhofs an der Königstraße in Hamburg. Band 2. / Michael Studemund-Halévy (Hrsg.) - Buske: Hamburg, 1997, ISBN 3-87548-099-6
  • Schlomo Svirsky, Devorah Bernstein, Karlheinz Schneider. Sefarden in Israel. Zur sozialen und politischen Situation der Jüdisch-Orientalischen Bevölkerung. // Deutsch-Israelischer Arbeitskreis für Frieden im Nahen Osten. - Hamburg, 1999, ISBN 3-925031-02-2

Resursi internetā par šo tēmu