Atšķirības starp "Vechēgelieši" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Vechēgelieši''' – Hēgeļa filosofijas skolas konservatīvais spārns XIX gs. 30-40. gados vācu zemēs. | '''Vechēgelieši''' – Hēgeļa filosofijas skolas konservatīvais spārns XIX gs. 30-40. gados vācu zemēs. | ||
| − | Centās interpretēt Hēgeļa mācību [[kristietība]]s garā. Sākotnēji (Hešelis, Hinrihss, Gablers), izmantodami pretrunīgo un nekonsekvento filosofijas nodalīšanu no reliģijas, aizstāvēja prāta un ticības sintēzes principu. | + | Centās interpretēt Hēgeļa mācību [[kristietība]]s garā. Sākotnēji (Hešelis, Hinrihss, Gablers), izmantodami pretrunīgo un nekonsekvento filosofijas nodalīšanu no reliģijas, aizstāvēja prāta un ticības sintēzes principu. Vēlak (Veise, Fihte jaunākais) veidoja savu mācību kā pretstatu radikālajiem [[jaunhēgelieši]]em, uzsvēra nepieciešamību "labot" Hēgeli Šellinga identitātes filosofijas un [[Leibnics Gotfrīds Vilhelms|Leibnica]] [[teodiceja]]s garā. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 6. jūnijs, plkst. 09.56
Vechēgelieši – Hēgeļa filosofijas skolas konservatīvais spārns XIX gs. 30-40. gados vācu zemēs.
Centās interpretēt Hēgeļa mācību kristietības garā. Sākotnēji (Hešelis, Hinrihss, Gablers), izmantodami pretrunīgo un nekonsekvento filosofijas nodalīšanu no reliģijas, aizstāvēja prāta un ticības sintēzes principu. Vēlak (Veise, Fihte jaunākais) veidoja savu mācību kā pretstatu radikālajiem jaunhēgeliešiem, uzsvēra nepieciešamību "labot" Hēgeli Šellinga identitātes filosofijas un Leibnica teodicejas garā.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 433. lpp.
- Horst Höhne. Der Hegelianismus in der englischen Philosophie. - Akademie Verlag: Halle, 1936
