Atšķirības starp "Lēņa valsts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Lēņa valsts''' (vāc. ''Lehnsstaat'') - valsts, kuras iekārtu noteica [[Lēnis|lēņu]] tiesības, - raksturīga Rietumeiropai [[Viduslaiki|viduslaikos]]. Visbiežāk tā bija [[senjorālā monarhija]]. Valsts vara bija sadalīta nevis funkcionāli, bet reģionāli, savukārt pavalstniecību noteica vasalitāte, t.i. [[Vasalis|vasaļa]] un [[Sizerens|sizerena]] savstarpējie pienākumi un tiesības. Veidojoties vasaļu korporatīvajām tiesībām, ''lēņa valsts''pakāpeniski transformējās par [[Kārtu pārstāvniecības monarhija|kārtu pārstāvniecības monarhiju]]. | + | '''Lēņa valsts''' (vāc. ''Lehnsstaat'') - valsts, kuras iekārtu noteica [[Lēnis|lēņu]] tiesības, - raksturīga Rietumeiropai [[Viduslaiki|viduslaikos]]. Visbiežāk tā bija [[senjorālā monarhija]]. Valsts vara bija sadalīta nevis funkcionāli, bet reģionāli, savukārt pavalstniecību noteica vasalitāte, t.i. [[Vasalis|vasaļa]] un [[Sizerens|sizerena]] savstarpējie pienākumi un tiesības. Veidojoties vasaļu korporatīvajām tiesībām, ''lēņa valsts'' pakāpeniski transformējās par [[Kārtu pārstāvniecības monarhija|kārtu pārstāvniecības monarhiju]]. |
Skat. arī: [[vasaļvalsts]], [[daliena]] | Skat. arī: [[vasaļvalsts]], [[daliena]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 3. jūlijs, plkst. 10.11
Lēņa valsts (vāc. Lehnsstaat) - valsts, kuras iekārtu noteica lēņu tiesības, - raksturīga Rietumeiropai viduslaikos. Visbiežāk tā bija senjorālā monarhija. Valsts vara bija sadalīta nevis funkcionāli, bet reģionāli, savukārt pavalstniecību noteica vasalitāte, t.i. vasaļa un sizerena savstarpējie pienākumi un tiesības. Veidojoties vasaļu korporatīvajām tiesībām, lēņa valsts pakāpeniski transformējās par kārtu pārstāvniecības monarhiju.
Skat. arī: vasaļvalsts, daliena
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 33.-34. lpp.
