Atšķirības starp "Livonija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Livonia_map.jpg|right|thumb|300px|Livonijas karte]] | [[Attēls:Livonia_map.jpg|right|thumb|300px|Livonijas karte]] | ||
| − | '''Livonija''' (lat. ''Livonia'', vāc. ''Livland'', angl. ''Livonia'', kr. ''Ливония'') - [[Viduslaiki|viduslaikos]] lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam Baltijas jūras austrumu krastā, kas aptuveni atbilst mūsdienu Baltijas valstu teritorijai (izņemot Lietuvu). Ģeogrāfiski Livoniju veidoja 3 vēsturiski izveidojušies pamatreģioni: '''Kurland''' (kr. ''Курляндия''); '''Lifland''' (kr. ''Лифляндия'') - mūsdienu Vidzeme un Dienvidigaunija; '''Estland''' (kr. ''Эстляндия'') - mūsdienu Ziemeļigaunija. [[Jaunie laiki|Jaunajos laikos]] nosaukumu "Livonija" izspiež lokālie politiskie apzīmējumi, piemēram, "[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]", "[[Pārdaugavas hercogiste]]", "Baltija" u.c. Pirmais sadarbības līgums avotos fiksēts 1243. gada 1. oktobrī, starp ordeņa mestru Andreju no Velves, un Rīgas, Tērbatas un Sāmsalas bīskapiem. Bez tam Livonijā ietilpa klosteri un pilsētvalstis, ar savu lauku teritoriju, no kurām nozīmīgākās bija Rīga, Tērbata, Tallina, Daugavgrīvas klosteris. Dāņiem pakļautajā Ziemeļigaunijā pastāvēja Tallinas un Virijas (pastāvēja līdz 1274) bīskapijas, kas formāli bija pakļautas Lundas arhibīskapam, un neveidoja teritoriālu veselumu. Arī četras Prūsijas bīskapijas- Kulmas, Pomezānijas, Vārmes un Sembas bija pakļautas Rīgas arhibīskapam. Bez tam laika posmā no 1186. līdz 1255. gadam pastāvēja virkne mazāku bīskapiju - Sēlijas, Zemgales, Leales, Krievijas, Karēlijas un Lietuvas, - kas vēlāk tika likvidētas. XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviesās apzīmējums "Livonijas konfederācija" (nu jau vairs nelietots kā aplams, jo šai savienībai nepiemita [[konfederācija]]s pamatpazīmes). | + | '''Livonija''' (lat. ''Livonia'', vāc. ''Livland'', angl. ''Livonia'', kr. ''Ливония'') - [[Viduslaiki|viduslaikos]] lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam un tajā esošajām valstīm Baltijas jūras austrumu krastā, kas aptuveni atbilst mūsdienu Baltijas valstu teritorijai (izņemot Lietuvu). Ģeogrāfiski Livoniju veidoja 3 vēsturiski izveidojušies pamatreģioni: '''Kurland''' (kr. ''Курляндия''); '''Lifland''' (kr. ''Лифляндия'') - mūsdienu Vidzeme un Dienvidigaunija; '''Estland''' (kr. ''Эстляндия'') - mūsdienu Ziemeļigaunija. [[Jaunie laiki|Jaunajos laikos]] nosaukumu "Livonija" izspiež lokālie politiskie apzīmējumi, piemēram, "[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]", "[[Pārdaugavas hercogiste]]", "Baltija" u.c. Pirmais sadarbības līgums avotos fiksēts 1243. gada 1. oktobrī, starp ordeņa mestru Andreju no Velves, un Rīgas, Tērbatas un Sāmsalas bīskapiem. Bez tam Livonijā ietilpa klosteri un pilsētvalstis, ar savu lauku teritoriju, no kurām nozīmīgākās bija Rīga, Tērbata, Tallina, Daugavgrīvas klosteris. Dāņiem pakļautajā Ziemeļigaunijā pastāvēja Tallinas un Virijas (pastāvēja līdz 1274) bīskapijas, kas formāli bija pakļautas Lundas arhibīskapam, un neveidoja teritoriālu veselumu. Arī četras Prūsijas bīskapijas- Kulmas, Pomezānijas, Vārmes un Sembas bija pakļautas Rīgas arhibīskapam. Bez tam laika posmā no 1186. līdz 1255. gadam pastāvēja virkne mazāku bīskapiju - Sēlijas, Zemgales, Leales, Krievijas, Karēlijas un Lietuvas, - kas vēlāk tika likvidētas. XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviesās apzīmējums "Livonijas konfederācija" (nu jau vairs nelietots kā aplams, jo šai savienībai nepiemita [[konfederācija]]s pamatpazīmes). |
Pirmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Pirmais Rīgas apraksts sniegts Sebastjana Minstera "Kosmogrāfijā" (Bāzele, 1544., 1550. g.). | Pirmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Pirmais Rīgas apraksts sniegts Sebastjana Minstera "Kosmogrāfijā" (Bāzele, 1544., 1550. g.). | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 30. oktobris, plkst. 09.08
Livonija (lat. Livonia, vāc. Livland, angl. Livonia, kr. Ливония) - viduslaikos lietots apzīmējums ģeogrāfiskajam reģionam un tajā esošajām valstīm Baltijas jūras austrumu krastā, kas aptuveni atbilst mūsdienu Baltijas valstu teritorijai (izņemot Lietuvu). Ģeogrāfiski Livoniju veidoja 3 vēsturiski izveidojušies pamatreģioni: Kurland (kr. Курляндия); Lifland (kr. Лифляндия) - mūsdienu Vidzeme un Dienvidigaunija; Estland (kr. Эстляндия) - mūsdienu Ziemeļigaunija. Jaunajos laikos nosaukumu "Livonija" izspiež lokālie politiskie apzīmējumi, piemēram, "Kurzemes un Zemgales hercogiste", "Pārdaugavas hercogiste", "Baltija" u.c. Pirmais sadarbības līgums avotos fiksēts 1243. gada 1. oktobrī, starp ordeņa mestru Andreju no Velves, un Rīgas, Tērbatas un Sāmsalas bīskapiem. Bez tam Livonijā ietilpa klosteri un pilsētvalstis, ar savu lauku teritoriju, no kurām nozīmīgākās bija Rīga, Tērbata, Tallina, Daugavgrīvas klosteris. Dāņiem pakļautajā Ziemeļigaunijā pastāvēja Tallinas un Virijas (pastāvēja līdz 1274) bīskapijas, kas formāli bija pakļautas Lundas arhibīskapam, un neveidoja teritoriālu veselumu. Arī četras Prūsijas bīskapijas- Kulmas, Pomezānijas, Vārmes un Sembas bija pakļautas Rīgas arhibīskapam. Bez tam laika posmā no 1186. līdz 1255. gadam pastāvēja virkne mazāku bīskapiju - Sēlijas, Zemgales, Leales, Krievijas, Karēlijas un Lietuvas, - kas vēlāk tika likvidētas. XX gs. 30.-40. gados literatūrā ieviesās apzīmējums "Livonijas konfederācija" (nu jau vairs nelietots kā aplams, jo šai savienībai nepiemita konfederācijas pamatpazīmes).
Pirmo Livonijas karti sastādīja Antverpenē astronoms un matemātiķis Jans Portancijs ap 1570. gadu un tā publicēta Ortēlija un Merkatora atlantos. Pirmais Rīgas apraksts sniegts Sebastjana Minstera "Kosmogrāfijā" (Bāzele, 1544., 1550. g.).
Literatūra
- Christian Kelch. Liefländische Historia, oder kurtze Beschreibung der Denkwürdigsten Kriegs- und Friedens-Geschichte Esth- Lief- und Lettlandes...» - Revel, 1695
