Atšķirības starp "De Germania" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''De Germania''' ("Ģermānija"), jeb '''De origine et situ Germanorum''' ("Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām") - ap 98. gadu tapis [[Tacits Gajs Kornēlijs|Tacita]] (~55.-120.) [[Ģermāņi|ģermāņu]] cilšu un zemju uz ziemeļiem no Reinas apraksts. Vienīgais līdz mūsu dienām saglabājies manuskripts atrasts 1455. gadā Hersfeldas abatijā (''Abtei Hersfeld''), Vācijā.
+
'''De Germania''' ("Ģermānija"), jeb '''De origine et situ Germanorum''' ("Par ģermāņu izcelsmi un atrašanās vietu") - ap 98. gadu tapis [[Tacits Gajs Kornēlijs|Tacita]] (~55–120) [[Ģermāņi|ģermāņu]] cilšu un zemju uz ziemeļiem no Reinas apraksts. Vienīgais līdz mūsu dienām saglabājies manuskripts atrasts 1455. gadā Hersfeldes abatijā (''Abtei Hersfeld'') Vācijā.
  
Tā kā darbs veltīts ģermāņiem, īpaši plaša literatūra par to tapusi vācu valodā. Izdots daudzos komentētos un nekomentētos izdevumos, izdotas pat īpašas Tacita valodai veltītas vārdnīcas. 1938. gadā darbs izdots arī latviešu valodā (tulk. J.Endzelīns, 2011. gadā izdots atkārtots izdevums ar Jāņa Endzelīna mazmazdēla Ingmara Zemzara, Dr. hist. Harija Tumana un folkloristes Janīnas Kursītes-Pakules ievadapcerēm). Latviešu historiogrāfijai interesanti ir tas, ka darba 45. nodaļā ir ziņas par aistiem (''aestii'') - ciltīm, kas dzīvojot ziemeļaustrumos no ģermāņiem, kopjot labību labāk nekā ģermāņi, esot tie, kas vācot dzintaru jūras piekrastē, - kurus historiogrāfijā pieņemts uzskatīt par rietum[[balti]]em piederīgu cilti.
+
Tā kā darbs veltīts ģermāņiem, īpaši plaša literatūra par to tapusi vācu valodā. Izdots daudzos komentētos un nekomentētos izdevumos, izdotas pat īpašas Tacita valodai veltītas vārdnīcas. 1938. gadā darbs izdots arī latviešu valodā (tulk. J.Endzelīns, 2011. gadā izdots atkārtots izdevums ar Jāņa Endzelīna mazmazdēla Ingmara Zemzara, Dr. hist. Harija Tumana un folkloristes Janīnas Kursītes-Pakules ievadapcerēm). Latviešu historiogrāfijai interesanti ir tas, ka darba 45. nodaļā ir ziņas par aistiem (''aestii'') - ciltīm, kas dzīvojot ziemeļaustrumos no ģermāņiem, kopjot labību labāk nekā ģermāņi un vācot dzintaru jūras piekrastē, - viņus historiogrāfijā pieņemts uzskatīt par rietum[[balti]]em piederīgu cilti.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Pašreizējā versija, 2011. gada 21. decembris, plkst. 17.18

De Germania ("Ģermānija"), jeb De origine et situ Germanorum ("Par ģermāņu izcelsmi un atrašanās vietu") - ap 98. gadu tapis Tacita (~55–120) ģermāņu cilšu un zemju uz ziemeļiem no Reinas apraksts. Vienīgais līdz mūsu dienām saglabājies manuskripts atrasts 1455. gadā Hersfeldes abatijā (Abtei Hersfeld) Vācijā.

Tā kā darbs veltīts ģermāņiem, īpaši plaša literatūra par to tapusi vācu valodā. Izdots daudzos komentētos un nekomentētos izdevumos, izdotas pat īpašas Tacita valodai veltītas vārdnīcas. 1938. gadā darbs izdots arī latviešu valodā (tulk. J.Endzelīns, 2011. gadā izdots atkārtots izdevums ar Jāņa Endzelīna mazmazdēla Ingmara Zemzara, Dr. hist. Harija Tumana un folkloristes Janīnas Kursītes-Pakules ievadapcerēm). Latviešu historiogrāfijai interesanti ir tas, ka darba 45. nodaļā ir ziņas par aistiem (aestii) - ciltīm, kas dzīvojot ziemeļaustrumos no ģermāņiem, kopjot labību labāk nekā ģermāņi un vācot dzintaru jūras piekrastē, - viņus historiogrāfijā pieņemts uzskatīt par rietumbaltiem piederīgu cilti.

Literatūra par šo tēmu

  • Tacits G. K. Ģermānija. Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām. - Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība: Rīga, 2011. ISBN 978-9984-492-17-9
  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 6. lpp.
  • Dunsdorfs E. Senie stāsti: Latvijas vēstures lasāmgrāmata. - Austrālijas Latvietis: Melburna, 1955., 13.-14.lpp.

  • Tacitus. Germania. - Oxford, 1999
  • Anthony Birley. Tacitus, Agricola and Germany. - Oxford University Press, 1999
  • Dorey T.A. Agricola and Germania. // Tacitus. - Routledge and Kegan Paul: London, 1969
  • Alfred Gudeman. The Sources of the Germania of Tacitus. // Transactions and Proceedings of the American Philological Association, Vol. 31. (1900), pp. 93–111

  • De origine et situ Germanorum liber. / Alf Önnerfors (Hrsg.) - Teubner: Stuttgart, 1983, ISBN 3-519-01838-1
  • Christopher B. Krebs. Negotiatio Germaniae. Tacitus' Germania und Enea Silvio Piccolomini, Giannantonio Campano, Conrad Celtis und Heinrich Bebel - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 2005. ISBN 3-525-25257-9
  • Jan-Wilhelm Beck. Germania – Agricola: Zwei Kapitel zu Tacitus zwei kleinen Schriften. Untersuchungen zu ihrer Intention und Datierung sowie zur Entwicklung ihres Verfassers. - Hildesheim, 1998, ISBN 3-12-645000-8
  • Dieter Timpe. Romano-Germanica: gesammelte Studien zur Germania des Tacitus. - Teubner: Stuttgart/Leipzig, 1995, ISBN 3-519-07428-1

Resursi internetā par šo tēmu