Atšķirības starp "Zemnieku tiesības" versijām
m |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
* Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 62.-63. lpp. | * Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 62.-63. lpp. | ||
* Latvijas tiesību avoti: Teksti un komentāri. – I.sēj.: Seno paražu un Livonijas tiesību avoti 10.gs.–1.gs. / E.Meļķiša red. / – Rīga, 1998. | * Latvijas tiesību avoti: Teksti un komentāri. – I.sēj.: Seno paražu un Livonijas tiesību avoti 10.gs.–1.gs. / E.Meļķiša red. / – Rīga, 1998. | ||
| − | |||
* Švābe A. Latviešu cilšu tiesības. // Straumes un avoti. III, 1965. | * Švābe A. Latviešu cilšu tiesības. // Straumes un avoti. III, 1965. | ||
| + | * Švābe A. Senākās zemnieku tiesības. - Latv. Skolotāju savienība: Rīga, 1927. | ||
---- | ---- | ||
* Die altlivländische Bauernrechte. / hrsg.v. L.Arbusow. // Mitteilungen aus der livländischen Geschichte. Bd. XXIII. – Riga, 1924. | * Die altlivländische Bauernrechte. / hrsg.v. L.Arbusow. // Mitteilungen aus der livländischen Geschichte. Bd. XXIII. – Riga, 1924. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 27. marts, plkst. 17.10
Zemnieku tiesības - zemnieku kārtas tiesības Eiropā viduslaikos, regulēja zemnieku pienākumus, tiesības, kā arī zemnieku savstarpējās civillietas un krimināllietas. Civillietas un krimināllietas izšķīra īpaši zemnieku tiesneši (Rechtfinder).
Senākās Livonijas zemnieku tiesības saglabājušās ne visai kvalitatīvos XVI un XVII gs. norakstos, pēc sava satura ir senlatviešu maztautu paražu tiesības, kas varētu būt kodificētas jau XIII gs. - izķir latgaļu zemnieku tiesības (jeb Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības), lībiešu un igauņu zemnieku tiesības (jeb Livonijas zemnieku tiesības), kuršu un zemgaļu zemnieku tiesības, - un laika gaitā papildinātas (katrs jauns mestrs vai arhibīskaps tās no jauna apstiprināja, kā arī papildināja). Tiesību vecākais slānis saglabājis vēl dzimts un cilts kopienām raksturīgos principus: asinsatriebību, nozieguma izpirkšanu (kompozīciju). Soda naudas noteiktas ozeringos. Norādes par dzimtniecisko atkarību parādās jaunākā slānī, lībiešu un igauņu tiesībās, kur noteikti dažādi sodi par brīva cilvēka vai zemnieka nogalināšanu. Sev zināmos zemneiku tiesību jeb cilšu tiesību norakstus publicējis L.Arbuzovs jun. Rīgas vācbaltiešu senatnes pētītāju biedrības (1924.-1926.) periodiskā rakstu krājuma "Mitteilungen aus der livlaendischen Geschichte" XVIII sējumā. No šī izdevuma šo tiesību tulkojumu latviešu valodā savā brošūrā "Vecākās zemnieku tiesības" publicējis A.Švābe (diemžēl nestrādājot ar pirmavotiem, t.i. pārņemot Arbuzova ielaistās kļūdas), kā arī analizējis rakstā "Latviešu cilšu tiesības" (Straumes un avoti. III, 1965.). XX gs. 80. gados vairākus jaunus Livonijas zemnieku tiesību norakstus atrada PSRS ZA PSRS vēstures institūta zinātniskā līdzstrādniece E.Frīdberga-Nazarova.
Skat. arī: Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 62.-63. lpp.
- Latvijas tiesību avoti: Teksti un komentāri. – I.sēj.: Seno paražu un Livonijas tiesību avoti 10.gs.–1.gs. / E.Meļķiša red. / – Rīga, 1998.
- Švābe A. Latviešu cilšu tiesības. // Straumes un avoti. III, 1965.
- Švābe A. Senākās zemnieku tiesības. - Latv. Skolotāju savienība: Rīga, 1927.
- Die altlivländische Bauernrechte. / hrsg.v. L.Arbusow. // Mitteilungen aus der livländischen Geschichte. Bd. XXIII. – Riga, 1924.
- Назарова Е.Л. “Ливонские Правды” как исторический источник. // Древнейшие государства на территории СССР. Материалы и исследования 1979 год. – Наука: Москва, 1980. Приложение: с.171-185.
Resursi internetā par šo tēmu
- Livonija XIV gs.
- Pārvaldes un tiesu reformas Baltijas guberņās 19.gs. pēdējā ceturksnī.
- Blūzma V. Latvijas konstitucionālo tiesību vēstures teorētiskās problēmas.
