Atšķirības starp "Lauka artilērija" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Lauka artilērija''' (no fr. ''artillerie'') - lielgabali, kas kopā ar kājniekiem un kavalēriju piedalās kaujā kaujas laukā. Eiropā parādās XVI gs. kā 12 mārciņu kalibra (120 mm) ieroči ar garu stobru (12-18 kalibri), vidējo svaru ap 1500 kg, šaušanas ātrumu 1-1,5 š/min, šaušanas distance 800-1000 m (karteču šāva 400-500 m tālu, 150-200 m distancē caursita kirasu). Teorētiski varēja šaut arī tālāk, taču tad bija jāmaina stobra pacēluma leņķi, bez tam lauka artilērijas pamatuzdevums bija traumēt pretinieka karē visā dziļumā. Turpmākajos 300 gados lauka artilērijā dominēja viegie 3 vai 6 mārciņu kalibra (72 vai 94 mm) lielgabali, kurus bija vieglāk pārvietot lauka apstākļos, kas lodes šāva 600-700 m (karteču - 300-350 m) ar tempu 3 š/min. Vidēji apkalpē 4 [[bombardieri]], 2 lielgabali uz 1 kājnieku [[Bataljons|bataljonu]]. | '''Lauka artilērija''' (no fr. ''artillerie'') - lielgabali, kas kopā ar kājniekiem un kavalēriju piedalās kaujā kaujas laukā. Eiropā parādās XVI gs. kā 12 mārciņu kalibra (120 mm) ieroči ar garu stobru (12-18 kalibri), vidējo svaru ap 1500 kg, šaušanas ātrumu 1-1,5 š/min, šaušanas distance 800-1000 m (karteču šāva 400-500 m tālu, 150-200 m distancē caursita kirasu). Teorētiski varēja šaut arī tālāk, taču tad bija jāmaina stobra pacēluma leņķi, bez tam lauka artilērijas pamatuzdevums bija traumēt pretinieka karē visā dziļumā. Turpmākajos 300 gados lauka artilērijā dominēja viegie 3 vai 6 mārciņu kalibra (72 vai 94 mm) lielgabali, kurus bija vieglāk pārvietot lauka apstākļos, kas lodes šāva 600-700 m (karteču - 300-350 m) ar tempu 3 š/min. Vidēji apkalpē 4 [[bombardieri]], 2 lielgabali uz 1 kājnieku [[Bataljons|bataljonu]]. | ||
| + | |||
| + | Skat. arī: [[haubice]] | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 25. septembris, plkst. 08.41
Lauka artilērija (no fr. artillerie) - lielgabali, kas kopā ar kājniekiem un kavalēriju piedalās kaujā kaujas laukā. Eiropā parādās XVI gs. kā 12 mārciņu kalibra (120 mm) ieroči ar garu stobru (12-18 kalibri), vidējo svaru ap 1500 kg, šaušanas ātrumu 1-1,5 š/min, šaušanas distance 800-1000 m (karteču šāva 400-500 m tālu, 150-200 m distancē caursita kirasu). Teorētiski varēja šaut arī tālāk, taču tad bija jāmaina stobra pacēluma leņķi, bez tam lauka artilērijas pamatuzdevums bija traumēt pretinieka karē visā dziļumā. Turpmākajos 300 gados lauka artilērijā dominēja viegie 3 vai 6 mārciņu kalibra (72 vai 94 mm) lielgabali, kurus bija vieglāk pārvietot lauka apstākļos, kas lodes šāva 600-700 m (karteču - 300-350 m) ar tempu 3 š/min. Vidēji apkalpē 4 bombardieri, 2 lielgabali uz 1 kājnieku bataljonu.
Skat. arī: haubice
Literatūra par šo tēmu
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.3., 22.-23. lpp.
- Ādolfs G. Šaujamieroči 15.-18. gadsimtā. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.4., 22.-24. lpp.
- Широкорад А.Б. Энциклопедия отечественной артиллерии. - Харвест: Минск, 2000
Resursi internetā par šo tēmu
- Никифоров Н.Н., Туркин П.И., Жеребцов А.А., Галиенко С.Г. Артиллерия. - Воениздат МО СССР: Москва, 1953
- История Пушки - первые орудия. // Техника-Молодежи. 7, 1984
- Лобин А.Н. Артиллерия московских стрелецких полков в 1670–1680-х гг. // История военного дела: исследования и источники. - 2012. - Т. I I. - С. 1-41.
- Школяр C.A. Китайская доогнестрельная артиллерия (Материалы и исследования)
