Atšķirības starp "Annas ordenis" versijām

Versija, kas saglabāta 2012. gada 16. oktobris, plkst. 11.37

t.s. "Pāvila" tipa S.Annas ordenis (šādu krusta veidu lietoja aptuveni līdz 1815. gadam)

Sv. Annas ordenis (kr. Императорский орден Святой Анны) - Holšteinas-Gotorpas hercoga Karla Fridriha mirušās sievas Annas (Krievijas imperatora Pētera I meitas) piemiņai 1735. gadā dibināts ordenis. Kopš 1797. gada 5. aprīļa Krievijas impērijas apbalvojums, ko piešķīra par nopelniem valsts labā militārajā vai civilajā dienestā. Ar sarkanu emalju klāts zelta vienādmalu krusts (1815. gadā krusta staru forma mainīta), kura iekšējos stūros ažūrs rotājums, kas aizpilda tukšumu starp stariem, bet krusta centrā balti emaljētā aplī Sv. Annas attēls (ja ordenis tika piešķirts nekristietim, tad svētās attēla vietā bija impērijas divgalvu ērglis); reversā tādā pat baltas emaljas laukumā zili devīzes pirmie burti "AIPF" savīti vendzelī zem imperatora kroņa. Par militāriem nopelniem piešķirtam ordenim virsū divi sakrustoti zobeni. Pēc statusa tika uzskatīts par zemāku, nekā Sv. Vladimira ordenis, toties augstāku, nekā Sv. Staņislava ordenis. Ordeņa kapitula sēdeklis bija Sv. Simona un Annas baznīca (церковь Симеона и Анны) Pēterburgā.

Ordeņa Statūti apstiprināti 1829. gadā, nostiprinot 4 šķiras (līdz 1815. gada 25. decembrim - 3 šķiras):

• Pirmā šķira: uz sudraba zvaigznes, kurai centrā ordeņa krusts (52x52 mm), kam apkārt sarkanas emaljas joslā devīze "Amantibus Justitiam, Pietatem, Fidem" ("patiesību, dievbijību, uzticību mīlošie") - nēsāja piespraustu krūšu labajā pusē kopā ar pār kreiso plecu pārlaistu 10 cm platu sarkanu lentu ar dzeltenām malassvītrām.
• Otrā šķira: krusts (44x44 mm) bez zvaigznes fonā, tika nēsāts pakārts kaklā 4,5 cm platā sarkanā lentā ar dzeltenām malassvītrām, t.s. "Anna kaklā".
• Trešā šķira: krusts (35x35 mm) bez zvaigznes fonā, tika nēsāts pie krūtīm piespraustā (vai pogcaurumā ievērtā) īsā, 2,2 cm platā sarkanā lentas gabaliņā ar dzeltenām malassvītrām.
• Ceturtā šķira: zem kroņa sarkans emaljēts krusts apaļā zelta laukā, ietverts sarkanas emaljas joslā. Pamatā tika paredzēta virsnieku un apakšvirsnieku apbalvošanai par kaujas nopelniem - nēsājama piestiprināta pie aukstā ieroča (zobena u.tml.) roktura. Uz pie roktura stiprināmā vairodziņa puslokā iegravēts uzraksts "par drosmi" (за храбрость), bet pie roktura gardas nēsā ordeņa lentu ar sudraba pušķiem. Kā IV šķiras modifikācija pastāvēja t.s. Annas zobens (Аннинское оружие) - par varonību kaujā kā apbalvojums pasniegts piemiņas zobens ar gravējumu, IV šķiras ordeni, lentu un pušķiem.

Apakšvirsniekus un ierindniekus par varonību apbalvoja ar t.s. Annas medaļu (Анненская медаль).

Tā kā I Pasaules karā Sv. Annas ordeni bija saņēmuši visai daudzi latvieši Krievijas armijā, kuri vēlāk izcēlās arī Latvijas Neatkarības karā, no 20.08.1920. Annas ordeni vai medaļu atļāva nēsāt arī Latvijas armijas virsniekiem.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 48.-49. lpp. ISBN 9984-00-395-7

• Дуров В. Ордена России. - Воскресенье: Москва, 1993
• ШепелевЛ.Е. Титулы, мундиры, ордена в Российской империи. - Наука: Ленинград, 1991

Resursi internetā par šo tēmu

• Императорский Орден Святой Анны
• Статут Императорского ордена Св. Анны. // Свод Учреждений Государственных, книга VIII, раздел II, глава 8-я. Изд. 1892 г.
• Орден св. Анны
• Знаки ордена Святой Анны 1- 2 -го класса "павловского" вида
• Орден Святой Анны 1 степени - Капитульные образцы