Atšķirības starp "Mīnu izzvejošanas flotile" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
Latvijas armijas '''Mīnu izzvejošanas flotile''' - Latvijas Republikas jūras spēku vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, [[Jūras nodaļa]]s sastāvā, izveidota uz bijušās [[Padomju Latvijas kara flotile]]s kuģu bāzes. Komandieris kopš 13.08.1919. - jūras virsleitnants Jūlijs Briedis; 1919. gada 1. septembrī virsnieku sastāvs: j-vltn. Roberts Zariņš, j-vltn. Heinrichs Krasts, j-ltn Ansis Rozenvalds, j-Itri. Mārtiņš Dāniels, j-ltn. Ernests Melvils, j-ltn. Vilis Kļaviņš. | Latvijas armijas '''Mīnu izzvejošanas flotile''' - Latvijas Republikas jūras spēku vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, [[Jūras nodaļa]]s sastāvā, izveidota uz bijušās [[Padomju Latvijas kara flotile]]s kuģu bāzes. Komandieris kopš 13.08.1919. - jūras virsleitnants Jūlijs Briedis; 1919. gada 1. septembrī virsnieku sastāvs: j-vltn. Roberts Zariņš, j-vltn. Heinrichs Krasts, j-ltn Ansis Rozenvalds, j-Itri. Mārtiņš Dāniels, j-ltn. Ernests Melvils, j-ltn. Vilis Kļaviņš. | ||
| − | Kā pirmie mīnu Iznīciriāšanias darbus pie Daugavas ietekas Rīgas jūras līcī uzsāka buksiertvaikoņi (velkoņi) "Baltija" (kom. j-ltn. Jānis Bernsons), "Lielupe" un "Nadežda". Galvenais mehāniķis j-vltn. Eduards Alksnis. Līdz 16. septembrim uz katra kuģa darbojās divas komandas: tvaikoņu privātā un militārā komanda (16. septembrī kuģu īpašnieku komandas tika demobilizētas). | + | Kā pirmie mīnu Iznīciriāšanias darbus pie Daugavas ietekas Rīgas jūras līcī uzsāka buksiertvaikoņi (velkoņi) "Baltija" (kom. j-ltn. Jānis Bernsons), "Lielupe" un "Nadežda". Galvenais mehāniķis j-vltn. Eduards Alksnis. Līdz 16. septembrim uz katra kuģa darbojās divas komandas: tvaikoņu privātā un militārā komanda (16. septembrī kuģu īpašnieku komandas tika demobilizētas). Vēlāk tiem pievienoja "Hamburg" (kom. j-ltn. Jēkabs Krasts), kura privatokomandu - 12jūrniekus - 19. oktobrī mobilizēja aktīvajā karadienestā. |
1920. gada 30. aprīlī Mīnu izzvejošanas flotili pārformēja par 2. Traleru divizionu ar j-vltn. Vilhelmu Arariu (''Ahran'') ka diviziona komandieri. | 1920. gada 30. aprīlī Mīnu izzvejošanas flotili pārformēja par 2. Traleru divizionu ar j-vltn. Vilhelmu Arariu (''Ahran'') ka diviziona komandieri. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 19. janvāris, plkst. 21.06
Latvijas armijas Mīnu izzvejošanas flotile - Latvijas Republikas jūras spēku vienība Latvijas Neatkarības kara laikā, Jūras nodaļas sastāvā, izveidota uz bijušās Padomju Latvijas kara flotiles kuģu bāzes. Komandieris kopš 13.08.1919. - jūras virsleitnants Jūlijs Briedis; 1919. gada 1. septembrī virsnieku sastāvs: j-vltn. Roberts Zariņš, j-vltn. Heinrichs Krasts, j-ltn Ansis Rozenvalds, j-Itri. Mārtiņš Dāniels, j-ltn. Ernests Melvils, j-ltn. Vilis Kļaviņš.
Kā pirmie mīnu Iznīciriāšanias darbus pie Daugavas ietekas Rīgas jūras līcī uzsāka buksiertvaikoņi (velkoņi) "Baltija" (kom. j-ltn. Jānis Bernsons), "Lielupe" un "Nadežda". Galvenais mehāniķis j-vltn. Eduards Alksnis. Līdz 16. septembrim uz katra kuģa darbojās divas komandas: tvaikoņu privātā un militārā komanda (16. septembrī kuģu īpašnieku komandas tika demobilizētas). Vēlāk tiem pievienoja "Hamburg" (kom. j-ltn. Jēkabs Krasts), kura privatokomandu - 12jūrniekus - 19. oktobrī mobilizēja aktīvajā karadienestā.
1920. gada 30. aprīlī Mīnu izzvejošanas flotili pārformēja par 2. Traleru divizionu ar j-vltn. Vilhelmu Arariu (Ahran) ka diviziona komandieri.
Literatūra par šo tēmu
- Mūsu kara flotes 20 gadi. // Latvijas kareivis. Nr.178., 10.08.1939., 1.-2. lpp.
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
- Priedītis Ē. Latvijas kara flote 1919-1940. - Militārās literatūras apgādes fonds: Rīga, 2004., 230 lpp. ISBN 9984010422
