Atšķirības starp "Latvijas armijas Tanku divizions" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Resursi internetā par šo tēmu)
31. rindiņa: 31. rindiņa:
  
 
* [ftp://balticom-200-234.balticom.lv/BOOK/Gramatas%20Par%20Latvijas%20Vesturi/Dzelzs%20Karaviri%20jeb%20Latvijas%20Kaujas%20Masinu%20Vesture%20%5BLat%5D.pdf Esserts M. Dzelzs karavīri jeb Latvijas kaujas mašīnu vēsture (1998.)]
 
* [ftp://balticom-200-234.balticom.lv/BOOK/Gramatas%20Par%20Latvijas%20Vesturi/Dzelzs%20Karaviri%20jeb%20Latvijas%20Kaujas%20Masinu%20Vesture%20%5BLat%5D.pdf Esserts M. Dzelzs karavīri jeb Latvijas kaujas mašīnu vēsture (1998.)]
 +
----
 +
* [http://mailer.fsu.edu/~akirk/tanks/latvia/latvia.htm Armored cars in the War of Independence]
  
 
[[Kategorija:Latvijas armijas vienības]]
 
[[Kategorija:Latvijas armijas vienības]]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 21. februāris, plkst. 14.21

Latvijas armijas Tanku divizions - 1920. gada 8. februārī izveidota tanku vienība pulkveža-leitnanta P.Bruņenieka vadībā.

1919. gada decembrī no Judeņiča armijas tika nopirkti 2 "Mark V" ("Ģenerālis Balodis" un "Ministru prezidents Ulmanis"), kā arī trīs 18 t Mark B tipa tankus. ("Latgalietis", "Vidzemnieks" un "Ģenerālis Burt's" - par godu britu ģenerālim Alfredam Bērtam), kurus Latvijas valdība iegādājās no sakautās krievu ģenerāļa Nikolaja Judeniča Ziemeļrietumu armijas krājumiem, no tiem izveidojot tanku bataljonu 1. bruņotā diviziona sastāvā.

  • 1. tanku rota Rīgā - 3 vadi (Mark V, Mark B un Fiat 3000 tanki),
  • 2. tanku rota Daugavpilī - 3 vadi (Vickers),
  • 3. tanku rota Rīgā - 3 vadi (Vickers).

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999. - 88. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu