Atšķirības starp "Bergi-Kandeli" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Berg_Kandel_Nurmis_Wappen.png|right|thumb|200px|''von Berg a.d.H. Kandel u. Nurmis'']]
 
[[Attēls:Berg_Kandel_Nurmis_Wappen.png|right|thumb|200px|''von Berg a.d.H. Kandel u. Nurmis'']]
'''Bergi-Kandeli''' jeb '''Bergi saukti Kandeli''' (''von Berg a.d.H. Kandel u. Nurmis, aus dem Hause Kandel'') - zviedru izcelsmes (''Berch'') bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. Dzimtas aizsācējs Baltijā ir Zviedrijas armijas kapteinis Kaspers Johans (''Casper Johann Berg'', 1688.-1761.) no Kandlas (''Kandel'') Sāmsalā, kurš 1723. gadā saņēmis no karaļa [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu, bet 1774. gadā ierakstīts bruņniecības matrikulā. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1745. gadā - Igaunijas bruņniecībā, 1747. gadā - Vidzemes bruņniecībā, 1841. gadā - Kurzemes bruņniecībā.
+
'''Bergi-Kandeli''' jeb '''Bergi saukti Kandeli''' (''von Berg a.d.H. Kandel u. Nurmis, aus dem Hause Kandel'') - zviedru izcelsmes bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. Dzimtas aizsācējs Baltijā ir Zviedrijas armijas kapteinis Kaspers Johans (''Casper Johann Bergk, Berch'', 1688.-1761.) no Kandlas (''Kandel''), Karmelas (''Karmel'') un Nurmi (''Nurmis'') Sāmsalā, kurš 1723. gadā saņēmis no karaļa [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu, bet 1774. gadā ierakstīts bruņniecības matrikulā. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1745. gadā - Igaunijas bruņniecībā, 1747. gadā - Vidzemes bruņniecībā, 1841. gadā - Kurzemes bruņniecībā.
  
 
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
 
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]

Versija, kas saglabāta 2013. gada 2. oktobris, plkst. 10.09

von Berg a.d.H. Kandel u. Nurmis

Bergi-Kandeli jeb Bergi saukti Kandeli (von Berg a.d.H. Kandel u. Nurmis, aus dem Hause Kandel) - zviedru izcelsmes bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas provincēs. Dzimtas aizsācējs Baltijā ir Zviedrijas armijas kapteinis Kaspers Johans (Casper Johann Bergk, Berch, 1688.-1761.) no Kandlas (Kandel), Karmelas (Karmel) un Nurmi (Nurmis) Sāmsalā, kurš 1723. gadā saņēmis no karaļa brīvkunga titulu, bet 1774. gadā ierakstīts bruņniecības matrikulā. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1745. gadā - Igaunijas bruņniecībā, 1747. gadā - Vidzemes bruņniecībā, 1841. gadā - Kurzemes bruņniecībā.