Atšķirības starp "Košices privilēģija" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 14. oktobris, plkst. 18.32

Košices privilēģija (pl. Przywilej koszycki, kr. Кошицкий привилей) - 1374. gadā noslēgta Polijas karaļa Luija (1379.-1382.) un šļahtas vienošanās, kas regulēja karaļa un bruņniecības attiecības, pirmais tiesību akts, kas aptvēra visu zemes valdītāju - gan magnātu, gan vidējo un sīkmuižnieku tiesības. Karalis atbrīvoja šļahtu no visiem pienākumiem kroņa labā (t.sk. pat karaļa svītas izmitināšanas klausības muižās karaļa pārbraucienu laikā pa zemi, atlīdzība šļahtičiem par zaudējumiem dienesta laikā ārpus valsts robežām, t.sk. izpērkot gūstā kritušos šļahtičus), atskaitot militāro dienestu kara gadījumā un nelielu īpašumu nodokli, kas nebija precīzi noteikts ne lieluma, ne iekasēšanas biežuma ziņā. Bez tam karalis apsolīja, ka visos vietējās administrācijas amatos iecels vietējās šļahtas pārstāvjus. Dienesta lēņu lietotāji tika pielīdzināti mantojamo zemju īpašniekiem. Privilēģija ieskicēja Polijas karalistes iekārtas nākotnē - kārtu pārstāvniecības monarhijas un nosacītas reģionālās federācijas - attīstības virzienu.

Tā kā karalim nebija mantinieku, viņam vajadzēja panākt kārtu pārstāvniecības atbalstu kronēt kādu no meitām, kas citādi nebūtu iespējams. Savukārt šļahtas atbrīvošana no nodokļiem un pienākumiem kroni padarīja atkarīgu no tās, jo bez šļahtas piekrišanas nu karalis nevarēja īstenot nevienu plašāka mēroga projektu. Vienlaikus ar vienkāršās šļahtas lomas pieaugumu, samazinājās aristokrātijas ietekme.

Skat. arī: Korčinas privilēģija

Literatūra par šo tēmu

• Walkowski Grzegorz Kazimierz: System polskiego prawa podatkowego. Tom VII, część pierwsza: Prawo zwyczajowe w początkach państwowości polskiej. Podatki w państwie Piastów ISBN 978-83-934715-0-8, str. 129-131, 246-253

Resursi internetā par šo tēmu