Atšķirības starp "Ilhanu valsts" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Mongol_impery_1227.jpg|right|thumb|300px|impērijas teritorija 1227. gadā]] | [[Attēls:Mongol_impery_1227.jpg|right|thumb|300px|impērijas teritorija 1227. gadā]] | ||
| − | '''Ilhanu valsts''' jeb '''Ilhaniste''' (an. ''Ilkhanate'') - [[Mongoļu impērija]]s daļa, [[Hulagu]] uluss jeb valdījums dienvidrietumu Āzijā, izveidots 1256.-1260. gados, iekarojot mūsdienu Persijas, Afganistānas, Pakistānas, Irākas, Turcijas, Sīrijas un [[Levante]]s zemes. 1261. gadā [[hans]] Hubilajs sāka dēvēt Hulagu par "ilhanu" (ulusa hanu), no kā valdījuma nosaukums. Tradicionāli agrāra zeme, kurā nomadu dzīvesveids dominēja Lielās stepes pierobežā, savukārt valdošo politisko eliti veidoja tjurku un mongoļu cilšu elite. Pēc valdnieka Abu Saīda nāves 1335. gadā valsts sašķēlās virknē mazāku, savstarpēji naidīgu valdījumu, bet sakari ar [[Juaņu impērija]]s galvaspilsētu apsīka. | + | '''Ilhanu valsts''' jeb '''Ilhaniste''' (an. ''Ilkhanate'', kr. ''государство Хулагуидов'') - [[Mongoļu impērija]]s daļa, [[Hulagu]] uluss jeb valdījums dienvidrietumu Āzijā, izveidots 1256.-1260. gados, iekarojot mūsdienu Persijas, Afganistānas, Pakistānas, Irākas, Turcijas, Sīrijas un [[Levante]]s zemes. 1261. gadā [[hans]] Hubilajs sāka dēvēt Hulagu par "ilhanu" (ulusa hanu), no kā valdījuma nosaukums. Tradicionāli agrāra zeme, kurā nomadu dzīvesveids dominēja Lielās stepes pierobežā, savukārt valdošo politisko eliti veidoja tjurku un mongoļu cilšu elite. Pēc valdnieka Abu Saīda nāves 1335. gadā valsts sašķēlās virknē mazāku, savstarpēji naidīgu valdījumu, bet sakari ar [[Juaņu impērija]]s galvaspilsētu apsīka. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 25. decembris, plkst. 14.05
Ilhanu valsts jeb Ilhaniste (an. Ilkhanate, kr. государство Хулагуидов) - Mongoļu impērijas daļa, Hulagu uluss jeb valdījums dienvidrietumu Āzijā, izveidots 1256.-1260. gados, iekarojot mūsdienu Persijas, Afganistānas, Pakistānas, Irākas, Turcijas, Sīrijas un Levantes zemes. 1261. gadā hans Hubilajs sāka dēvēt Hulagu par "ilhanu" (ulusa hanu), no kā valdījuma nosaukums. Tradicionāli agrāra zeme, kurā nomadu dzīvesveids dominēja Lielās stepes pierobežā, savukārt valdošo politisko eliti veidoja tjurku un mongoļu cilšu elite. Pēc valdnieka Abu Saīda nāves 1335. gadā valsts sašķēlās virknē mazāku, savstarpēji naidīgu valdījumu, bet sakari ar Juaņu impērijas galvaspilsētu apsīka.
Literatūra par šo tēmu
- Калан Э. Золотая Орда и государство Ильханов: торгово-экономические связи // Золотоордынское наследие. Материалы Международной научной конференции «Политическая и социально-экономическая история Золотой Орды (XIII-XV вв.)». 17 марта 2009 г. : Сб. статей. — Казань: Издательство «Фэн» АН РТ, 2009. — В. 1. — С. 232-236.
Resursi internetā par šo tēmu
- Mongolian History-Online Resources
- Master Bibliography on The Mongol Empire, Central Asia, Eurasian Travellers, the History of War, and the Barbarian World
- Mongol Studies Online Reference - The American Center for Mongolian Studies (ACMS)
