Atšķirības starp "Pāžu korpuss" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Corps_of_Pages.png|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Corps_of_Pages.png|thumb|200px|]]
−
'''Pāžu korpuss''' (kr. ''Пажеский корпус'', an. ''Imperial Corps of Pages''), pilnā nosaukumā '''Viņa Imperatoriskās Augstības Pāžu korpuss''' (kr. ''Пажеский Его Императорского Величества корпус'') - laikā no 1802. līdz 1917. gadam Krievijas impērijā īpaši elitāra mācību iestāde augstākās aristokrātijas atvasēm, kas deva militāro izglītību. Audzēkņi bija [[Pāžs|pāža]] statusā, bet izcilākie vecākās klases audzēkņi kļuva par [[Kambarpāžs|kambarpāžiem]].
+
'''Pāžu korpuss''' (kr. ''Пажеский корпус'', an. ''Imperial Corps of Pages''), pilnā nosaukumā '''Viņa Imperatoriskās Augstības Pāžu korpuss''' (kr. ''Пажеский Его Императорского Величества корпус'') - laikā no 1802. līdz 1917. gadam Krievijas impērijā īpaši elitāra mācību iestāde augstākās aristokrātijas atvasēm, kas deva militāro izglītību. Korpusā bija apvienotas [[Kadetu korpuss|kadetu korpusa]] un [[kara skola]]s programmas (kadetu programmas absolventi turpināja apgūt virsnieku programmu). Audzēkņi bija [[Pāžs|pāža]] statusā, bet izcilākie vecākās klases audzēkņi kļuva par [[Kambarpāžs|kambarpāžiem]].
  
−
Izveidots 1759. gadā kā apmācības institūcija labdzimušo bērniem, apmācot tos par pāžiem un kambarpāžiem, 1802. pārveidots par mācību iestādi. Kopš 1810. gada izvietots Pēterburgā, Sadovajas ielā, kopš 1819. gada administratīvi pakļauts [[Kadetu korpuss|kadetu korpusa]] ģenerāldirektoram, kopš 1863. gada - militāro mācību iestāžu departamentam. Audzēkņus uzņēma tikai ar personīgu imperatora rīkojumu. Kopš 1889. gada korpusu veidoja 7 kopējās klases (ar [[Kadetu korpuss|kadetu korpusa]] programmu) un 2 īpašās klases (ar [[Karaskola|karaskolu]] programmu). Tajā bija 170 interni, kas mācījās par kroņa līdzekļiem, un 160 eksterni, kas maksāja 200 rubļus gadā mācību maksu. Bija 6 vakances [[Somijas lielkņaziste]]s iedzīvotājiem. Pēc gala eksāmenu rezultātiem, absolventus iedalīja 4 kategorijās:
+
Izveidots 1759. gadā kā apmācības institūcija labdzimušo bērniem, apmācot tos par pāžiem un kambarpāžiem, 1802. pārveidots par elitāru militāru mācību iestādi. Saskaņā ar Nolikumu, korpusā bija tiesības mācīties pirmajām trim sociālajām kategorijām - ģenerālleitnantu, īsteno valsts slepenpadomnieku, vēstnieku, gubernatoru, muižniecības maršalu, - piederīgo bērni vai mazbērni (ja personas dienesta pakāpe nebija zemāka par ģenerālmajoru). Kopš 1810. gada izvietots Pēterburgā, Sadovajas ielā, kopš 1819. gada administratīvi pakļauts [[Kadetu korpuss|kadetu korpusa]] ģenerāldirektoram, kopš 1863. gada - militāro mācību iestāžu departamentam. Audzēkņus uzņēma tikai ar personīgu imperatora rīkojumu. Kopš 1889. gada korpusu veidoja 7 kopējās klases (ar [[Kadetu korpuss|kadetu korpusa]] programmu) un 2 īpašās klases (ar [[Karaskola|karaskolu]] programmu). Tajā bija 170 interni, kas mācījās par kroņa līdzekļiem, un 160 eksterni, kas maksāja 200 rubļus gadā mācību maksu. Bija 6 vakances [[Somijas lielkņaziste]]s iedzīvotājiem. Pēc gala eksāmenu rezultātiem, absolventus iedalīja 4 kategorijās:
 
# absolvēja kā gvardes daļu [[Podporučiks|podporučiki]] vai [[Kornets|korneti]] ar 500 rubļu stipendiju mundierim;
 
# absolvēja kā gvardes daļu [[Podporučiks|podporučiki]] vai [[Kornets|korneti]] ar 500 rubļu stipendiju mundierim;
 
# absolvēja kā armijas daļu podporučiki vai korneti ar 1 gadu izdienas stāžu un 225 rubļu stipendiju mundierim;
 
# absolvēja kā armijas daļu podporučiki vai korneti ar 1 gadu izdienas stāžu un 225 rubļu stipendiju mundierim;

Versija, kas saglabāta 2014. gada 8. janvāris, plkst. 10.27

Corps of Pages.png

Pāžu korpuss (kr. Пажеский корпус, an. Imperial Corps of Pages), pilnā nosaukumā Viņa Imperatoriskās Augstības Pāžu korpuss (kr. Пажеский Его Императорского Величества корпус) - laikā no 1802. līdz 1917. gadam Krievijas impērijā īpaši elitāra mācību iestāde augstākās aristokrātijas atvasēm, kas deva militāro izglītību. Korpusā bija apvienotas kadetu korpusa un kara skolas programmas (kadetu programmas absolventi turpināja apgūt virsnieku programmu). Audzēkņi bija pāža statusā, bet izcilākie vecākās klases audzēkņi kļuva par kambarpāžiem.

Izveidots 1759. gadā kā apmācības institūcija labdzimušo bērniem, apmācot tos par pāžiem un kambarpāžiem, 1802. pārveidots par elitāru militāru mācību iestādi. Saskaņā ar Nolikumu, korpusā bija tiesības mācīties pirmajām trim sociālajām kategorijām - ģenerālleitnantu, īsteno valsts slepenpadomnieku, vēstnieku, gubernatoru, muižniecības maršalu, - piederīgo bērni vai mazbērni (ja personas dienesta pakāpe nebija zemāka par ģenerālmajoru). Kopš 1810. gada izvietots Pēterburgā, Sadovajas ielā, kopš 1819. gada administratīvi pakļauts kadetu korpusa ģenerāldirektoram, kopš 1863. gada - militāro mācību iestāžu departamentam. Audzēkņus uzņēma tikai ar personīgu imperatora rīkojumu. Kopš 1889. gada korpusu veidoja 7 kopējās klases (ar kadetu korpusa programmu) un 2 īpašās klases (ar karaskolu programmu). Tajā bija 170 interni, kas mācījās par kroņa līdzekļiem, un 160 eksterni, kas maksāja 200 rubļus gadā mācību maksu. Bija 6 vakances Somijas lielkņazistes iedzīvotājiem. Pēc gala eksāmenu rezultātiem, absolventus iedalīja 4 kategorijās:

  1. absolvēja kā gvardes daļu podporučiki vai korneti ar 500 rubļu stipendiju mundierim;
  2. absolvēja kā armijas daļu podporučiki vai korneti ar 1 gadu izdienas stāžu un 225 rubļu stipendiju mundierim;
  3. absolvēja kā armijas daļu podporučiki vai korneti, bez stāža, ar 225 rubļu stipendiju mundierim;
  4. absolvēja kā kājnieku vai kavalērijas apakšvirsnieki, kas pēc 6 mēnešu dienesta var tikt paaugstināti par virsniekiem, ja ir vakance.

Pirmo 3 kategoriju absolventi varēja izvēlēties armijas daļu, kurā dienēt, pat ja tur nebija vakanču, savukārt gvardes daļās tikai tajās, kur virsnieku pārkomplektācija nepārsniedza 10%. Par iespēju gūt izglītību, katram absolventam vajadzēja obligātā kārtā nodienēt 1,5 gadu par katru mācību gadu īpašajā klasē.

  • karogs

  • ēka

  • dortuars

  • ēdnīca

  • klasē

Literatūra par šo tēmu

  • Пажеский корпус за сто лет / Сост. Д. М. Левшин. - Пажеский юбилейный комитет: Санкт-Петербург, 1902
  • Лурье Ф.М. Пажеский Его Императорского Величества корпус // ПРО Книги. Журнал библиофила. 2012. №1. С. 125-129
  • Берхгольц Ф.В. Дневник камер-юнкера Ф.В. Берхгольца (1721–1725). Ч.1. - Москва, 1901
  • Милорадович Г.А. Материалы для истории Пажеского Е.И.В. корпуса 1711­–1875. - Киев, 1876
  • Левшин Д. Пажеский корпус за 100 лет. Т. 1. - Санкт-Петербург, 1902
  • Тарасов Д. Маленький корпус // Исторический журнал. 1917. № 2
  • Устрялов П.Ф. Из бумаг старшего камер-пажа Устрялова. 1879 г. // Щукинский сборник. Вып. 5. М., 1906
  • Барклай-деТолли Веймарн Н.Л. Мой последний год в стенах родного корпуса // Хазин О.А. Пажи, кадеты, юнкера. - Москва, 2006

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Pāžu_korpuss&oldid=50937"