Atšķirības starp "Stikla ceplis" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Stikla ceplis'''  - [[manufaktūra]]s tipa ražotne stikla ieguvei no kvarca smiltīm, sodas un kaļķakmens. Izejvielas sajaucs stikla kausēšanas krāsnīs noteiktās proporcijās.
+
'''Stikla ceplis'''  - [[manufaktūra]]s tipa ražotne stikla (Na2O∙CaO∙6SiO2) ieguvei. Izejvielas - kvarca smiltis (SiO2), kaolīns (Al2O3∙2SiO2∙2H2O), potaša (K2CO3), krīts (CaCO3), salpetris (NaNO3), sods (Na2CO3), nātrija sulfāts (Na2SO4) - krāsnī karsējot sadalās un veido stikla masu, no kuras veidoja nepieciešamos izstrādājumus: stikla traukus, kristālstiklu, krāsainu stiklu, logu rūtis, vitrāžas, stikla bižutēriju, spoguļstiklu u.tml. (stiklinieku ikdienas darījumi un darbnīcu inventāra izvērsti apraksti atrodami LVVA 554. fonda 3. apraksta lietās).  
  
[[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] Stikla cepļi bijuši: Jelgavas Grīvā, Baldonē, Biržos, Rendā (divi), Kuldīgā, Tomē, Grenčos, Slokā, Skrundā, Saikavā, Vircavā, Ventspilī un Kandavā. Tur līdz 1705. gadam ražoti stikla trauki, kristālstikls, krāsainais stikls, logu rūtis, vitrāžas, stikla krelles un spoguļstikls (stiklinieku ikdienas darījumi un darbnīcu inventāra izvērsti apraksti atrodami LVVA 554. fonda 3. apraksta lietās).  
+
[[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] Stikla cepļi bijuši: Jelgavas Grīvā, Baldonē, Biržos, Rendā (divi), Kuldīgā, Tomē, Grenčos, Slokā, Skrundā, Saikavā, Vircavā, Ventspilī un Kandavā. Ap 1705. gadu karadarbības rezultātā tika iznīcinātas praktiski visas stikla ražotnes hercogistē.
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2014. gada 7. februāris, plkst. 14.15

Stikla ceplis - manufaktūras tipa ražotne stikla (Na2O∙CaO∙6SiO2) ieguvei. Izejvielas - kvarca smiltis (SiO2), kaolīns (Al2O3∙2SiO2∙2H2O), potaša (K2CO3), krīts (CaCO3), salpetris (NaNO3), sods (Na2CO3), nātrija sulfāts (Na2SO4) - krāsnī karsējot sadalās un veido stikla masu, no kuras veidoja nepieciešamos izstrādājumus: stikla traukus, kristālstiklu, krāsainu stiklu, logu rūtis, vitrāžas, stikla bižutēriju, spoguļstiklu u.tml. (stiklinieku ikdienas darījumi un darbnīcu inventāra izvērsti apraksti atrodami LVVA 554. fonda 3. apraksta lietās).

Kurzemes un Zemgales hercogistē Stikla cepļi bijuši: Jelgavas Grīvā, Baldonē, Biržos, Rendā (divi), Kuldīgā, Tomē, Grenčos, Slokā, Skrundā, Saikavā, Vircavā, Ventspilī un Kandavā. Ap 1705. gadu karadarbības rezultātā tika iznīcinātas praktiski visas stikla ražotnes hercogistē.

Resursi internetā par šo tēmu