Atšķirības starp "Liģeris" versijām
No ''Vēsture''
(jauns ieraksts) |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
Mūsdienu Latvijas teritorijā pirmā liģeru [[cunfte]]s [[šrāga]] apstiprināta 1445. gadā Rīgā, bet brālība pastāvējusi jau agrāk. Rīgas liģeri arī pieņēma un mērīja labību, ko ar strūgām un liellaivām pieveda no Daugavas augšteces apvidus, Lielupes baseina novadiem, kā arī pa sauszemes ceļiem. Viņu pārziņā bija arī linsēklu, kaņepāju, pelnu, u.c. preču pārkraušana. Rīgas liģeru cunfte beidz pastāvēt XVIII gs. beigās. | Mūsdienu Latvijas teritorijā pirmā liģeru [[cunfte]]s [[šrāga]] apstiprināta 1445. gadā Rīgā, bet brālība pastāvējusi jau agrāk. Rīgas liģeri arī pieņēma un mērīja labību, ko ar strūgām un liellaivām pieveda no Daugavas augšteces apvidus, Lielupes baseina novadiem, kā arī pa sauszemes ceļiem. Viņu pārziņā bija arī linsēklu, kaņepāju, pelnu, u.c. preču pārkraušana. Rīgas liģeru cunfte beidz pastāvēt XVIII gs. beigās. | ||
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Juškēvičs J. Par Rīgas liģeriem. // Brīvās zemes Ilustrētais pielikums, Nr. 5., 1937. gada 4. februāris, 82.-83. lpp. | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 11. septembris, plkst. 09.32
Liģeris - gabalpreču nesēji, krāvēji ostā viduslaikos un jaunajos laikos.
Mūsdienu Latvijas teritorijā pirmā liģeru cunftes šrāga apstiprināta 1445. gadā Rīgā, bet brālība pastāvējusi jau agrāk. Rīgas liģeri arī pieņēma un mērīja labību, ko ar strūgām un liellaivām pieveda no Daugavas augšteces apvidus, Lielupes baseina novadiem, kā arī pa sauszemes ceļiem. Viņu pārziņā bija arī linsēklu, kaņepāju, pelnu, u.c. preču pārkraušana. Rīgas liģeru cunfte beidz pastāvēt XVIII gs. beigās.
Literatūra par šo tēmu
- Juškēvičs J. Par Rīgas liģeriem. // Brīvās zemes Ilustrētais pielikums, Nr. 5., 1937. gada 4. februāris, 82.-83. lpp.
