Atšķirības starp "Akadas valsts" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 20. novembris, plkst. 12.59

Akada

Sargonīdu dinastija:	Sargons (2316.-2261. g.p.m.ē.) Rimušs (2261.-2252. g.p.m.ē.) Maništušu ( 2252.-2237. g.p.m.ē.) Naramsuens (2237.-2200. g.p.m.ē.) Šarkališarrs (2200.-2176. g.p.m.ē.) Igigi (2176.-2173. g.p.m.ē.) Dudu (2173.-2152. g.p.m.ē.) Šuturuls (2152.- 2137. g.p.m.ē.)

Akada - semītu akadiešu cilšu izveidota valsts Mezopotāmijā, tirdzniecības ceļu krustpunktā, šaurākajā vietā starp Tigras un Eifratas upēm XXIV-XX gs.p.m.ē. Akadas valdnieks Sargons (2316.-2261. g.p.m.ē.) pakļāva Ūru un citas lielākās šumeru pilsētas, izveidojot pirmo impēriju Centrālāzijā. Akadas teritorija maksimuma brīdī pletās no Persijas jūras līča līdz Vidusjūrai. XXI gs.p.m.ē. valsts panīka - Mezopotāmijas ziemeļu daļu pārņēma sausums, kas bija saistīts ar noturīgākām negatīvām klimata izmaiņām - Akada zaudēja savu dominējošo lomu reģionā. Ap 2200. gadu zemi iekaro kutiju ciltis no Persijas kalnienes. Īsi pirms III gadu tk.p.m.ē. beigām Akadā no tuksnešiem rietumos iebruka nomadu ciltis – amorīti. Zemē sākās haoss, ko izmantoja Elamas valsts (austrumos no Tigras upes) - 2004. g.p.m.ē. elamiešu karapulki iekaroja Akadas impērijas paliekas.

Nosaukums citās valodās:

• vāciski: Akkad
• angliski: Akkadian Empire
• franciski: Empire d'Akkade
• krieviski: Аккад

Literatūra

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
• Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.

• Емельянов В.В. Древний Шумер: Очерки культуры. - Петербургское Востоковедение: Санкт-Петербург, 2001, ISBN 5-85803-161-7
• Емельянов В.В. Древний Шумер. - серия: Мир Востока, издательство: Азбука, 2003, ISBN: 5-352-00444-9

• Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667
• Kramer, Samuel Noah. The Sumerians: Their History, Culture and Character. - University of Chicago Press, 1963, ISBN 0-226-45238-7
• Sumer: Cities of Eden (Timelife Lost Civilizations). - Time-Life Books: Alexandria, VA, 1993, ISBN 0809498871
• Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)
• Frayne D. The Royal inscriptions of Mesopotamia, Early periods, vol. 3/2, Sargonic and Gutian periods: 2334-2113 BC. - Toronto, 1993
• Akkad, the first World Empire: structure, ideology, traditions. / M. Liverani (dir.) - Padoue, 1993
• Goodnick-Westenholz J. Legends of the Kings of Akkade. - Winona Lake, 1997

• Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader: Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H. Beck: München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
• Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5.
• Helmut Uhlig. Die Sumerer. - Lübbe: Bergisch-Gladbach, 1992, ISBN 3-404-64117-5.

Resursi internetā par šo tēmu

• Pr. Jānis Aglonietis OP (tēvs Alberts). Bībeles arheoloģija.
• Senās Mezopotāmijas (Divupes) kultūra - liis.lv

• The History Files Ancient Mesopotamia
• The Cuneiform Digital Library Initiative. - University of California at Los Angeles and the Max Plank Institute for the History of Science

• Афанасьева В.К. Шумерская и Аккадская культура. / История Древнего мира. Ранняя Древность.- Знание: Москва, 1983 - с.111-139
• Афанасьева В.К. Аккадская (Вавилоно-ассирийская) литература. // История всемирной литературы. - Т. 1. - Наука: Москва, 1983. - СС. 100-117.
• Древняя Месопотамия - GERGINAKKUM - Шумеро-вавилонская библиотека