Atšķirības starp "Budbergi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Boenningshausen_genannt_Budberg_Wappen.png|thumb|200px|fon Budbergu un baronu Beningshauzenu, sauktu par Budbergiem ģerbonis]] | [[Attēls:Baron_Boenningshausen_genannt_Budberg_Wappen.png|thumb|200px|fon Budbergu un baronu Beningshauzenu, sauktu par Budbergiem ģerbonis]] | ||
[[Attēls:Baron_Budberg_und_Boenningshausen_genannt_Budberg_Wappen.png|thumb|200px|baronu Budbergu un Beningshauzenu, sauktu par Budbergiem ģerbonis]] | [[Attēls:Baron_Budberg_und_Boenningshausen_genannt_Budberg_Wappen.png|thumb|200px|baronu Budbergu un Beningshauzenu, sauktu par Budbergiem ģerbonis]] | ||
| − | baroni '''Budbergi''' (vc. ''von Budberg'', kr. ''фон Будберги'') jeb '''Beningshauzeni, dēvēti par Budbergiem''' (''von Bönninghausen genannt Budberg'', kr. ''Бённингаузени, называемые Будбергами'') - sena vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta Zviedrijā, [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]], Maskavas, Novgorodas un Tulas guberņās. Devīze: "Fortiter in re, Suaviter in modo!". Dzimtas pārstāvji kā [[Vācu ordenis|Vācu un Livonijas ordeņa]] brāļi zināmi Livonijā jau no XIII gs. Dzimtas Baltijas līniju aizsācējs bijis Godhards Budbergs no Beningshauzenas (''Gotthard de Budberg von Boenningshausen''), kurš 1583. gadā ieguva Gārsenes muižu Kurzemē. Viens no viņa dēliem Vilhelms pārcēlās uz Zviedru Vidzemes igauņu daļu un 1625. gadā iegādājās Zennes (''Sennen'') un Fīrenhofas (''Fierenhof'') muižas. Līdz ar to Baltijā izšķirami divi pamatzari, kurus sarunvalodā vienādi dēvēja par Budbergiem, tāpēc, noskaidrojot personālijas vai īpašumus, talkā jāņem [[Heraldika|heraldiku]]: | + | baroni '''Budbergi''' (vc. ''von Budberg'', kr. ''фон Будберги'') jeb '''Beningshauzeni, dēvēti par Budbergiem''' (''von Bönninghausen genannt Budberg'', kr. ''Бённингаузени, называемые Будбергами'') - sena vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta Zviedrijā, [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]], Maskavas, Novgorodas un Tulas guberņās. Devīze: "Fortiter in re, Suaviter in modo!". Dzimtas pārstāvji kā [[Vācu ordenis|Vācu un Livonijas ordeņa]] brāļi zināmi Livonijā jau no XIII gs. Dzimtas Baltijas līniju aizsācējs bijis Godhards Budbergs no Beningshauzenas (''Gotthard de Budberg von Boenningshausen''), kurš 1583. gadā ieguva Gārsenes muižu Kurzemē. Viens no viņa dēliem Vilhelms pārcēlās uz Zviedru Vidzemes igauņu daļu un 1625. gadā iegādājās Zennes (''Sennen'') un Fīrenhofas (''Fierenhof'') muižas. Līdz ar to Baltijā izšķirami divi pamatzari, kurus sarunvalodā vienādi dēvēja par Budbergiem, kas laika gaitā sadalījušies vairākās līnijās jeb namos, tāpēc, noskaidrojot personālijas vai īpašumus, talkā jāņem [[Heraldika|heraldiku]]: |
| + | * '''baroni Budbergi'''; | ||
* '''fon Budbergi un baroni Beningshauzeni, saukti par Budbergiem''' (''von Budberg und Baron Boenningshausen genannt Budberg''), Kurzemes bruņniecības matrikulā ierakstīti 1620. gadā. | * '''fon Budbergi un baroni Beningshauzeni, saukti par Budbergiem''' (''von Budberg und Baron Boenningshausen genannt Budberg''), Kurzemes bruņniecības matrikulā ierakstīti 1620. gadā. | ||
* '''baroni Budbergi un Beningshauzeni, saukti par Budbergiem''' (''Baron Budberg und Boenningshausen genannt Budberg''), kuri dižciltību saņēma 1693. gadā, kad Leonardam Gustavam karalis Kārlis XI piešķīra Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. Igaunijas bruņniecības matikulā ierakstīti 1746. gadā. | * '''baroni Budbergi un Beningshauzeni, saukti par Budbergiem''' (''Baron Budberg und Boenningshausen genannt Budberg''), kuri dižciltību saņēma 1693. gadā, kad Leonardam Gustavam karalis Kārlis XI piešķīra Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. Igaunijas bruņniecības matikulā ierakstīti 1746. gadā. | ||
| + | |||
| + | 1747. gadā Budbergi no Turaidas (''von Budberg-Boenningshausen a.d.H. Treyden Inzeem und Sennen Fierenhof''), 1807. gadā fon Budbergi un baroni Beningshauzeni un baroni Budbergi un Beningshauzeni, bet 1862. gadā baroni Budbergi ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
| + | |||
Dzimtas vīrieši lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro vai diplomātisko karjeru. No zināmākajiem jāpiemin sekundmajoru, Igaunijas gubernatoru, Krievijas diplomātu Gotardu Vilhelmu (''Готтхард Вильгельм'', 1766.-1832.), ģenerālmajoru Luvigu Karlu (''Людвиг-Карл Будберг'', 1774.-1830.), ģenerālleitnantu Aleksandru (''барон Александр Иванович Будберг'', 1798.-1876.), Krievijas ārlietu ministru, lielkņazu audzinātāju, infantērijas ģenerāli Andreju (''Андрей Яковлевич Будберг'', 1750.-1812.), īsteno valsts slepenpadomnieku, impērijas sūtni Parīzē Andreju (''барон Андрей-Людвиг-Карл-Теодор (или Андрей Федорович) Будберг'', 1817.-1881.), Valsts padomes locekli, Igaunijas gubernatoru, diplomātu un rakstnieku Bogdanu (''барон Богдан Васильевич Будберг'', 1766.-1832.), [[Krievijas Pagaidu valdība]]s kara ministru Alekseju fon Budbergu (''барон Алексей Пав. Будберг'', 1859.-1945.) u.c. Pēdējais Budbergs, kurš spēlēja nozīmīgu lomu reģiona vēsturē, bija [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, firsta [[Līvens Anatolijs|A.Līvena]] adjutants Nikolajs fon Budbergs (''Nikolai Baron von Budberg-Bönninghausen'', kr. ''барон Николай фон Беннинггаузен-Будберг'', 1894.-1971.). | Dzimtas vīrieši lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro vai diplomātisko karjeru. No zināmākajiem jāpiemin sekundmajoru, Igaunijas gubernatoru, Krievijas diplomātu Gotardu Vilhelmu (''Готтхард Вильгельм'', 1766.-1832.), ģenerālmajoru Luvigu Karlu (''Людвиг-Карл Будберг'', 1774.-1830.), ģenerālleitnantu Aleksandru (''барон Александр Иванович Будберг'', 1798.-1876.), Krievijas ārlietu ministru, lielkņazu audzinātāju, infantērijas ģenerāli Andreju (''Андрей Яковлевич Будберг'', 1750.-1812.), īsteno valsts slepenpadomnieku, impērijas sūtni Parīzē Andreju (''барон Андрей-Людвиг-Карл-Теодор (или Андрей Федорович) Будберг'', 1817.-1881.), Valsts padomes locekli, Igaunijas gubernatoru, diplomātu un rakstnieku Bogdanu (''барон Богдан Васильевич Будберг'', 1766.-1832.), [[Krievijas Pagaidu valdība]]s kara ministru Alekseju fon Budbergu (''барон Алексей Пав. Будберг'', 1859.-1945.) u.c. Pēdējais Budbergs, kurš spēlēja nozīmīgu lomu reģiona vēsturē, bija [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, firsta [[Līvens Anatolijs|A.Līvena]] adjutants Nikolajs fon Budbergs (''Nikolai Baron von Budberg-Bönninghausen'', kr. ''барон Николай фон Беннинггаузен-Будберг'', 1894.-1971.). | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 4. augusts, plkst. 15.53
baroni Budbergi (vc. von Budberg, kr. фон Будберги) jeb Beningshauzeni, dēvēti par Budbergiem (von Bönninghausen genannt Budberg, kr. Бённингаузени, называемые Будбергами) - sena vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta Zviedrijā, Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās, Maskavas, Novgorodas un Tulas guberņās. Devīze: "Fortiter in re, Suaviter in modo!". Dzimtas pārstāvji kā Vācu un Livonijas ordeņa brāļi zināmi Livonijā jau no XIII gs. Dzimtas Baltijas līniju aizsācējs bijis Godhards Budbergs no Beningshauzenas (Gotthard de Budberg von Boenningshausen), kurš 1583. gadā ieguva Gārsenes muižu Kurzemē. Viens no viņa dēliem Vilhelms pārcēlās uz Zviedru Vidzemes igauņu daļu un 1625. gadā iegādājās Zennes (Sennen) un Fīrenhofas (Fierenhof) muižas. Līdz ar to Baltijā izšķirami divi pamatzari, kurus sarunvalodā vienādi dēvēja par Budbergiem, kas laika gaitā sadalījušies vairākās līnijās jeb namos, tāpēc, noskaidrojot personālijas vai īpašumus, talkā jāņem heraldiku:
- baroni Budbergi;
- fon Budbergi un baroni Beningshauzeni, saukti par Budbergiem (von Budberg und Baron Boenningshausen genannt Budberg), Kurzemes bruņniecības matrikulā ierakstīti 1620. gadā.
- baroni Budbergi un Beningshauzeni, saukti par Budbergiem (Baron Budberg und Boenningshausen genannt Budberg), kuri dižciltību saņēma 1693. gadā, kad Leonardam Gustavam karalis Kārlis XI piešķīra Zviedrijas brīvkunga titulu. Igaunijas bruņniecības matikulā ierakstīti 1746. gadā.
1747. gadā Budbergi no Turaidas (von Budberg-Boenningshausen a.d.H. Treyden Inzeem und Sennen Fierenhof), 1807. gadā fon Budbergi un baroni Beningshauzeni un baroni Budbergi un Beningshauzeni, bet 1862. gadā baroni Budbergi ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā.
Dzimtas vīrieši lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro vai diplomātisko karjeru. No zināmākajiem jāpiemin sekundmajoru, Igaunijas gubernatoru, Krievijas diplomātu Gotardu Vilhelmu (Готтхард Вильгельм, 1766.-1832.), ģenerālmajoru Luvigu Karlu (Людвиг-Карл Будберг, 1774.-1830.), ģenerālleitnantu Aleksandru (барон Александр Иванович Будберг, 1798.-1876.), Krievijas ārlietu ministru, lielkņazu audzinātāju, infantērijas ģenerāli Andreju (Андрей Яковлевич Будберг, 1750.-1812.), īsteno valsts slepenpadomnieku, impērijas sūtni Parīzē Andreju (барон Андрей-Людвиг-Карл-Теодор (или Андрей Федорович) Будберг, 1817.-1881.), Valsts padomes locekli, Igaunijas gubernatoru, diplomātu un rakstnieku Bogdanu (барон Богдан Васильевич Будберг, 1766.-1832.), Krievijas Pagaidu valdības kara ministru Alekseju fon Budbergu (барон Алексей Пав. Будберг, 1859.-1945.) u.c. Pēdējais Budbergs, kurš spēlēja nozīmīgu lomu reģiona vēsturē, bija Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, firsta A.Līvena adjutants Nikolajs fon Budbergs (Nikolai Baron von Budberg-Bönninghausen, kr. барон Николай фон Беннинггаузен-Будберг, 1894.-1971.).
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijās bijušas Gārsenes (Garssen), Baltmuiža, Mangaļmuiža, Gricgales, Valles, Grīnvaldes, Panemunes, Vidrižu u.c. muižas.
Resursi internetā par šo tēmu
- der Familie von Budberg
- Stammbaum der Familie Baron von Boenninghausen-Budberg
- Stammbaum der Familie Baron von Boenninghausen-Budberg
- Stammbaum der Familie Baron von Boenninghausen-Budberg
