Atšķirības starp "Krustpils" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Krustpils pils''' (''Kreutzburg'') - [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapa]] lielākā nocietinātā pils pie Daugavas, vairākkārt tikusi nopostīta un atkal atjaunota. | + | '''Krustpils pils''' (''Kreutzburg'', kr. ''Крейцбургъ'') - mūsdienu '''Krustpils'''. [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapa]] lielākā nocietinātā pils pie Daugavas, vairākkārt tikusi nopostīta un atkal atjaunota. |
Nocietinājumus 1237. gadā izbūvēja pēc Rīgas arhibīskapa Nikolaja no Magdeburgas rīkojuma. No sākotnējās mūra pils mūsdienās saglabājušies tikai atsevišķi mūra fragmenti. Krustpils pils ir viena no nedaudzajām viduslaiku pilīm mūsdienu Latvijas teriotorijā, kas samērā labā st‚voklī saglabājusies līdz mūsdienām. | Nocietinājumus 1237. gadā izbūvēja pēc Rīgas arhibīskapa Nikolaja no Magdeburgas rīkojuma. No sākotnējās mūra pils mūsdienās saglabājušies tikai atsevišķi mūra fragmenti. Krustpils pils ir viena no nedaudzajām viduslaiku pilīm mūsdienu Latvijas teriotorijā, kas samērā labā st‚voklī saglabājusies līdz mūsdienām. | ||
[[Kategorija:Nocietinājumi Baltijā]] | [[Kategorija:Nocietinājumi Baltijā]] | ||
| + | [[Kategorija:Apdzīvotas vietas Baltijā]] | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 17. februāris, plkst. 07.49
Krustpils pils (Kreutzburg, kr. Крейцбургъ) - mūsdienu Krustpils. Rīgas arhibīskapa lielākā nocietinātā pils pie Daugavas, vairākkārt tikusi nopostīta un atkal atjaunota.
Nocietinājumus 1237. gadā izbūvēja pēc Rīgas arhibīskapa Nikolaja no Magdeburgas rīkojuma. No sākotnējās mūra pils mūsdienās saglabājušies tikai atsevišķi mūra fragmenti. Krustpils pils ir viena no nedaudzajām viduslaiku pilīm mūsdienu Latvijas teriotorijā, kas samērā labā st‚voklī saglabājusies līdz mūsdienām.
