Atšķirības starp "Aizputes pils" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Aizputes pils''' – [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] mūra [[kastela]], celta XIII gs. beigās Tebras upes krastā, sargājot [[Lielais kara ceļš|lielo kara ceļu]] no Rīgas uz Prūsiju. Divstāvu ēka ZA un DA daļā un nocietinājumu mūri ietver kvadrātveida pagalmu ar vārtiem DA korpusā. Ārsienas veido laukakmeņu mūrējums, starpsienas būvētas statņu konstrukcijā. Koka jumts ar skaidu segumu un divi manteļskursteņi. Pagrabs segts ar asimetriskā° ķieģeļu velvēm.
+
'''Aizputes pils''' – [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] mūra [[kastela]] [[Livonija|Livonijā]] (Kurzemē), celta XIII gs. beigās Tebras upes krastā, sargājot [[Lielais kara ceļš|lielo kara ceļu]] no Rīgas uz Prūsiju. Divstāvu ēka ZA un DA daļā un nocietinājumu mūri ietver kvadrātveida pagalmu ar vārtiem DA korpusā. Ārsienas veido laukakmeņu mūrējums, starpsienas būvētas statņu konstrukcijā. Koka jumts ar skaidu segumu un divi manteļskursteņi. Pagrabs segts ar asimetriskā° ķieģeļu velvēm.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2016. gada 22. aprīlis, plkst. 19.06

Aizputes pilsVācu ordeņa mūra kastela Livonijā (Kurzemē), celta XIII gs. beigās Tebras upes krastā, sargājot lielo kara ceļu no Rīgas uz Prūsiju. Divstāvu ēka ZA un DA daļā un nocietinājumu mūri ietver kvadrātveida pagalmu ar vārtiem DA korpusā. Ārsienas veido laukakmeņu mūrējums, starpsienas būvētas statņu konstrukcijā. Koka jumts ar skaidu segumu un divi manteļskursteņi. Pagrabs segts ar asimetriskā° ķieģeļu velvēm.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981, 105. lpp.