Atšķirības starp "Baronets" versijām
(jauna lapa) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Baronets''' (angl. ''Baronet'', saīsinājumi: "Bart", "Bt", uzrunā: ''Sir''; '''baronetese''', saīsinājums "Btss", uzrunā: ''Lady'') - tikai Lielbritānijā sastopams mantojams tituls. | + | '''Baronets''' (angl. ''Baronet'', saīsinājumi: "Bart", "Bt", uzrunā: ''Sir''; '''baronetese''', saīsinājums "Btss", uzrunā: ''Lady'') - tikai Lielbritānijā sastopams mantojams tituls. Pēc ranga hierarhijā pielīdzināms [[Bannerets|banneretam]] (vāc. ''ritter'', hol. ''erfridder''), britu aristokrātijas rangu tabulā atrodas starp [[Barons|baronu]] un banneretu. Piederīgs t.s. "netitulētajai aristokrātijai", līdz ar to baronetam nav vietas [[Lordu palāta|lordu palātā]]. Atšķirībā no bruņinieka, baroneta tituls ir mantojams. Sākotnēji baronetiem bija tiesības savus dēlus to 21 dzimšanas dienā iecelt par bruņiniekiem, taču karalis [[Džordžs IV (Lielbritānijas karalis)|Džordžs IV]] šo privilēģiju anulēja. Par "baronetiem" sākotnēji dēvēja [[Ričards II (Anglijas karalis)|Ričarda II]] nolikumā muižniekus, kuri zaudējuši tiesības personīgi ierasties parlamentā, taču it kā jau [[Eduards III (Anglijas karalis)|Eduards II]] izsniedzis "baroneta" patentu kādam Viljamam de la Polam. Kā oficiālu titulu to izveidoja karalis [[Džeimss I (Anglijas karalis)|Džeimss I]] 1611. gada 22. maijā, [[Īrija|Īrijas]] pakļaušanai dibinot ''Baronetu ordeni'': 200 labas izcelsmes džentlmeņiem, kuri vidējie ienākumi bija 1000 £ gadā, tika piedāvāts šis tituls ar noteikumu, ka katrs valsts kasē iemaksās 30 kareivju 3 gadu algu (8 pensus dienā). |
| − | + | [[Kategorija:Tituli un amati]] | |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
Pašreizējā versija, 2008. gada 1. decembris, plkst. 09.40
Baronets (angl. Baronet, saīsinājumi: "Bart", "Bt", uzrunā: Sir; baronetese, saīsinājums "Btss", uzrunā: Lady) - tikai Lielbritānijā sastopams mantojams tituls. Pēc ranga hierarhijā pielīdzināms banneretam (vāc. ritter, hol. erfridder), britu aristokrātijas rangu tabulā atrodas starp baronu un banneretu. Piederīgs t.s. "netitulētajai aristokrātijai", līdz ar to baronetam nav vietas lordu palātā. Atšķirībā no bruņinieka, baroneta tituls ir mantojams. Sākotnēji baronetiem bija tiesības savus dēlus to 21 dzimšanas dienā iecelt par bruņiniekiem, taču karalis Džordžs IV šo privilēģiju anulēja. Par "baronetiem" sākotnēji dēvēja Ričarda II nolikumā muižniekus, kuri zaudējuši tiesības personīgi ierasties parlamentā, taču it kā jau Eduards II izsniedzis "baroneta" patentu kādam Viljamam de la Polam. Kā oficiālu titulu to izveidoja karalis Džeimss I 1611. gada 22. maijā, Īrijas pakļaušanai dibinot Baronetu ordeni: 200 labas izcelsmes džentlmeņiem, kuri vidējie ienākumi bija 1000 £ gadā, tika piedāvāts šis tituls ar noteikumu, ka katrs valsts kasē iemaksās 30 kareivju 3 gadu algu (8 pensus dienā).
