Atšķirības starp "Šulci no Kleistiem" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Schultz adH Kleistenhof.png|right|thumb|200px|Schultz a.d.H. Kleistenhof]] | [[Attēls:Schultz adH Kleistenhof.png|right|thumb|200px|Schultz a.d.H. Kleistenhof]] | ||
| − | fon '''Šulci no Kleistiem''' (''von Schultz a.d.H. Kleistenhof'', kr. ''фон Шульц из Клейсты'') - vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības | + | fon '''Šulci no Kleistiem''' (''von Schultz a.d.H. Kleistenhof'', kr. ''фон Шульц из Клейсты'') - vācu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimtas atzars Vidzemē. |
| − | 1882. gadā | + | Dzimtas aizsācējs ir bijušais Prūsijas pavalstnieks Karls Šulcs (1790-?), medicīnas zinātņu doktors (grādu saņēmia 1811. gada 30. janvārī Tērbatas universitātē), I kategorijas armijas ārsts (štabs-doktors), kopš 1842. gada kolēģijas asesors. 1846. gadā Krievijas impērijas Senāta Heraldikas departaments apstiprināja viņa iesniegto ģerboni ar devīzi "Non videri sed esse" (Nevis šķist, bet būt) un atzina dzimtas dižciltību. |
| + | |||
| + | 1882. gadā Šulci no Kleistiem ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. Mūsdienu Latvijas teritorijā Šulcu valdījumā bijusi Kleistu (''Kleistenhof'') muiža, un tai piederīgās Šulcu (''Schultzenhof'') Jaunā, Lamberta un Vīķu pusmuižiņas. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 19. decembris, plkst. 18.11
fon Šulci no Kleistiem (von Schultz a.d.H. Kleistenhof, kr. фон Шульц из Клейсты) - vācu izcelsmes vācbaltiešu muižniecības dzimtas atzars Vidzemē.
Dzimtas aizsācējs ir bijušais Prūsijas pavalstnieks Karls Šulcs (1790-?), medicīnas zinātņu doktors (grādu saņēmia 1811. gada 30. janvārī Tērbatas universitātē), I kategorijas armijas ārsts (štabs-doktors), kopš 1842. gada kolēģijas asesors. 1846. gadā Krievijas impērijas Senāta Heraldikas departaments apstiprināja viņa iesniegto ģerboni ar devīzi "Non videri sed esse" (Nevis šķist, bet būt) un atzina dzimtas dižciltību.
1882. gadā Šulci no Kleistiem ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā. Mūsdienu Latvijas teritorijā Šulcu valdījumā bijusi Kleistu (Kleistenhof) muiža, un tai piederīgās Šulcu (Schultzenhof) Jaunā, Lamberta un Vīķu pusmuižiņas.
