Atšķirības starp "Komorovski" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Komorovski''' (vc. ''Komorowski von Liptau und Orawie'') - sena poļu izcelsmes [[šļahta]]s dzimta Ungārijas karalistē, Polijas karalistē un Krievijas impērijā. | '''Komorovski''' (vc. ''Komorowski von Liptau und Orawie'') - sena poļu izcelsmes [[šļahta]]s dzimta Ungārijas karalistē, Polijas karalistē un Krievijas impērijā. | ||
| − | Pirmo reizi dzimta pieminēta XV gs. vidū, kad brāļi Mikolajs un Peters Komorovski (''Mikolaj, Peter Komorowski'') avotos minēti kā Ungārijas karaļa bruņinieki. 1469. gadā karalis Matiešs Korvins piešķīra Peteram dižciltību. 1619. gadā dzimta atzīta par dižciltīgu Polijas karalistē, tos dēvējot par Komorovskiem no Liptavasun Oravijas – pēc to lēņu nosaukuma (''Liptau-Orawa'', mūsd. Slovākijas kalnos pie Polijas robežas). 1783., 1793., 1803. un 1808. gados dažādi dzimtas atzari tika iekļauti Austroungārijas Galīcijas bruņniecībā, bet 1894. gadā Komorovski kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfiem]]. | + | Pirmo reizi dzimta pieminēta XV gs. vidū, kad brāļi Mikolajs un Peters Komorovski (''Mikolaj, Peter Komorowski'') avotos minēti kā Ungārijas karaļa bruņinieki. 1469. gadā karalis Matiešs Korvins piešķīra Peteram dižciltību. 1619. gadā dzimta atzīta par dižciltīgu Polijas karalistē, tos dēvējot par Komorovskiem no Liptavasun Oravijas – pēc to lēņu nosaukuma (''Liptau-Orawa'', mūsd. Slovākijas kalnos pie Polijas robežas). 1783., 1793., 1803. un 1808. gados dažādi dzimtas atzari tika iekļauti Austroungārijas Galīcijas bruņniecībā, bet 1894. gadā Komorovski kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfiem]]. Tā kā Komorovskiem bija īpašumi arī Kurzemē, 1841. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. |
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 11. marts, plkst. 10.08
Komorovski (vc. Komorowski von Liptau und Orawie) - sena poļu izcelsmes šļahtas dzimta Ungārijas karalistē, Polijas karalistē un Krievijas impērijā.
Pirmo reizi dzimta pieminēta XV gs. vidū, kad brāļi Mikolajs un Peters Komorovski (Mikolaj, Peter Komorowski) avotos minēti kā Ungārijas karaļa bruņinieki. 1469. gadā karalis Matiešs Korvins piešķīra Peteram dižciltību. 1619. gadā dzimta atzīta par dižciltīgu Polijas karalistē, tos dēvējot par Komorovskiem no Liptavasun Oravijas – pēc to lēņu nosaukuma (Liptau-Orawa, mūsd. Slovākijas kalnos pie Polijas robežas). 1783., 1793., 1803. un 1808. gados dažādi dzimtas atzari tika iekļauti Austroungārijas Galīcijas bruņniecībā, bet 1894. gadā Komorovski kļuva par Sv. Romas impērijas grāfiem. Tā kā Komorovskiem bija īpašumi arī Kurzemē, 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
