Atšķirības starp "Viteni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Witten Wappen.png|right|thumb|250px|]] | [[Attēls:Witten Wappen.png|right|thumb|250px|]] | ||
| − | '''fon Viteni''' (''von Witten'', kr. ''фон Виттен'') - sena [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Krievijas impērijas Baltijas guberņās. | + | '''fon Viteni''' (''von Witten'', kr. ''фон Виттен'') - sena vācu izcelsmes (Ziemeļreina-Vestfālene) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Krievijas impērijas Baltijas guberņās. |
Pirmie Viteni Livonijā ieradās kā [[Vācu ordenis|Ordeņa]] brāļi un vasaļi. 1390. gadā avotos minēts Vendenes (mūsd. Cēsis) komturejas [[kumpans]] Heinrihs fon Vitens (''Heinrich von Witten'', ?-?). Dzimtas pamatlīnijas aizsācējs bija Vilhelms fon Vitens, kurš 1533. gadā lēnī ieguva Pilkalni un Susēju, un kura pēcnācēji 1631. gadā ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. XVIII gs. izveidojās otra līnija Iekškrievijā, Vitebskas guberņā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: filantrops, ģenerālis Fridrihs fon Vitens (''Friedrich von Witten'', 1818-1890); | Pirmie Viteni Livonijā ieradās kā [[Vācu ordenis|Ordeņa]] brāļi un vasaļi. 1390. gadā avotos minēts Vendenes (mūsd. Cēsis) komturejas [[kumpans]] Heinrihs fon Vitens (''Heinrich von Witten'', ?-?). Dzimtas pamatlīnijas aizsācējs bija Vilhelms fon Vitens, kurš 1533. gadā lēnī ieguva Pilkalni un Susēju, un kura pēcnācēji 1631. gadā ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. XVIII gs. izveidojās otra līnija Iekškrievijā, Vitebskas guberņā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: filantrops, ģenerālis Fridrihs fon Vitens (''Friedrich von Witten'', 1818-1890); | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 23. aprīlis, plkst. 19.11
fon Viteni (von Witten, kr. фон Виттен) - sena vācu izcelsmes (Ziemeļreina-Vestfālene) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Pirmie Viteni Livonijā ieradās kā Ordeņa brāļi un vasaļi. 1390. gadā avotos minēts Vendenes (mūsd. Cēsis) komturejas kumpans Heinrihs fon Vitens (Heinrich von Witten, ?-?). Dzimtas pamatlīnijas aizsācējs bija Vilhelms fon Vitens, kurš 1533. gadā lēnī ieguva Pilkalni un Susēju, un kura pēcnācēji 1631. gadā ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. XVIII gs. izveidojās otra līnija Iekškrievijā, Vitebskas guberņā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: filantrops, ģenerālis Fridrihs fon Vitens (Friedrich von Witten, 1818-1890);
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Pilkalnes, Susējas, Eķengrāves (Ekengrave), Zaļenieku (Zaļā muiža, Grünhof), Silenes (Essern) u.c. muižas.
